lietots lietotājs lieto lieliski

Subject:	Uzšķiram jaunu lapu.
Time:	11:53 am

Tātad kā domāt pēc 13. Janvāra notikumiem jeb precīzāk sakot pēc simbolu pārbūves.
Sāksim ar vienkāršu metafizisku patiesību atkārtošanu. Valsts ir fikcija. Līdz ar to tā ir fiktīvi ekonomisks un fiktīvi politisks veidojums. Ķieģelis nav fikcija un nekādā gadījumā nav fiktīvās pasaules ietekmēšanas līdzeklis - līdz ar to tas ietekmē vienīgi un tikai lietu pasaules kārtību. Taču jāpiebilst, ka lietu vadība vai lietu vadīšana var netieši ietekmēt simbolu pasauli, kas atstāj reakcionāru ietekmi uz fikcijas pasaulēm - simbolu maiņu.
Anarhisms vienmēr ir bijis modē, jājautā vienīgi - kas pēc tam? Kas būs pēc "tautas" orģijas?

Šeit es spēlē piedāvāju iesaistīt tekstu:
"Ja vēlas izteikt pašreizējo lietu stāvokli, es sacītu, ka mēs atrodamies situācijā pēc orģijas. Orģija ir modernā eksplozīvais mirklis, kas pastāv visās atbrīvošanās jomās. Politiskā atbrīvošanās, seksuālā atbrīvošanās, ražošanas spēku atsvabināšana, destruktīvo spēku atsvabināšana, sievietes, bērna, neapzināto dziņu spēka atbrīvošana, mākslas atbrīvošana. [..] Mēs esam izgājuši visus objektu, zīmju, vēstījumu, ideoloģiju un izpriecu produkcijas un varbūtējas pārprodukcijas ceļus. Šodien viss ir atbrīvots, spēle izspēlēta, un mums priekšā visiem kopīgais izšķirošais jautājums: ko dara pēc orģijas?

Šodien mēs tikai varam simulēt orģiju un atbrīvošanos, rīkoties tā, it kā aizvien ātrāk kustētos šajā virzienā, kaut gan īstenībā kustamies tukšgaitā, jo visi atbrīvošanās mērķi jau ir aiz mums, un mūsu apsēstība un nelaimes rodas tieši no šīs aizsteigšanās priekšā visiem notikumiem, visu zīmju, formu, vēlmju izmantošanas iespējām. Ko tad dara? Tas ir simulācijas stāvoklis, kurā mēs varam tikai izspēlēt visus scenārijus, jo tie jau ir notikuši - reāli vai iespējami."
Bodrijārs Ž. Pēc orģijas. // Kultūras avīze. Nr.2. - Rīga, 1993. - 20.1pp.

Ja politiski tiek stimulēta "tautas" orģija, tad ir diezgan skaidrs, ka nav ne jausmas, ko darīt pēc orģijas. Ja jau ir sākuši iet aizmirstībā vārdi "reliģija tautas opijs", tad tos var atgriezt uzlabota veidā - "fanātisms un destrukcija ir tautas alkohols". Un bez alkohola nekad orģija neizpaliek - pat tad, ja tas ir jānozog un ar varu jāiesaista spēlē. Politiski jautājuma svarīgākā daļa būtu nevis kas tiek darīts un kāpēc tas tiek darīts, bet tas, ko ar šo darbību/ām panāks un kāds būs rezultāts. Tā kā valsts ir ģimenes ekonomikas modelis izplāts un izplests līdz maksimumam, tad locekļu darbības asimetrija vienmēr ir uzkrītoši redzama kā pilsonis, iedzīvotājs, cilvēks izturas vienas un otras struktūras kā fiktīva modeļa ietvaros.

Ja vienu ir leģitīmi krāpt un izmantot, tad otrs ir definēts kā nesaraujama nesagraujama asins saišu struktūra. Taču ir skaidrs, ka vienīgi pirmās, t.i. valsts vārdā to lietas asinis, bet otrās, t.i. ģimenes vārdā tiek darīti vienīgi un tikai cildeni darbi? Tās ir diskursīvas atšķirības, viedos, kā par to runā, jeb tām ir lietiskas cilmes?

Reply: