Un tas, kas notiek ap mani ir cilvēka dabas realizēšanās, tādas dabas, kam liegta garīgā pašrealizēšanās un piepildījums, tāda ko Rihards sauktu par augstāko piepildījumu, bet es par dziņu kāpinājumu, kārdinājumu un mežšanos ārprāta bahanālijās. Pārspīlējums ir slikts vien tāpēc, ka tas ir pārspīlējums.
Kas būs tālāk? Kā piepildīsies pēdējie divi lielie paredzējumi, kas man nākuši?
Tik sen nebiju spējis lasīt cilvēkus, kā atvērtas grāmatas, pat pagātne ieņem noteiktu nozīmi. Es nelepojos un tā nav augsprātīga, tā drīzāk ir dziļa pazemība, to priekšā, kas tā var. |
