Šis ir jautājums, kurš manās pārdomās gan vēsturiski ir raksturojams kā ilgākā laika posmā svarīgākais, gan arī jautājums kas parāda un rakstoro pašu eksistences akta jēgpilnību. Atgriešanās pie jautājuma vai vērtības, kas atklājas draudzībā arī praktiski rezultējas, konsekventi apliecinot:
- vēlmi vēlēties to, kas ir vislabāk otram;
- simpātiju un empātiju;
- godīgumu, gadījumā, ja patiesība var būt grūti pasakāma, jo īpaši attiecībā otra ekscesīvajām darbībām;
- savstarpējo sapratni.
Proti, pie jautājuma par draudzības konsistenci, kā pie jautājuma par draudzības konvencionālo un eksistenvcionālo vērtību. Tātad draudzibību kā noteiktu aktivitati. Draudzībai ir jābūt gan noteiktai konvenciju sistēmai, kas būtu izsakāma iepriekš minētajā modu sistēmā, gan arī šo pašu modu eksistencionālu pārdzīvojumu. Jautājums ir par šādas dzīves ilgstamību un drošticamību.
|
