[Jaunākais][Arhivētais][Draugi][Par sevi]
| Novembris 22., 2004 | ||||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| 14:26 [Link] |     maaciibaam, naakotnei...?tam ir noziime juusu praat?ne nieka.tas taapeec ka tik un taa pasaa galaa juus visi arii es mirsu..dazi to galu nemaz nesagaidiis(kautgan gribeetu) un aizies taapataas ar visusskolas izgliitiibu vai bez ar bakalaura graadu vai vnk kaa bomzis(bezpajumtnieks vai kaa tamliidziigi)... es tagad nerunaaju kaa depresiivi noskanoots cilveeks...vai taads cilveeks kas tuliit gribeetu izdariit pasnaaviibu...tas taa nav bet nu... | |||||||||
| Comments | ||||||||||
Tu nerunā kā depresīvi noskaņots cilvēks! Tu runā uz mata kā Eduards Veidenbaums! ;) Mērķis ir tikai viens- būt laimīgam. Ja visas blakuslietas (bakalaura grādi, apskāvieni un pilnas miskastes) palīdz to piepildīt, kāpēc ne? Dažreiz tā vēsā saprāta ir krietni par daudz. Izbeidz! Ir stulbi domāt par visiem tiem galiem. Cik ēstu kūkas, ja domātu tikai par aptaukošanos vai holesterīnu? Cik bērnu dzimtu, ja viņu vecāki domātu tikai par bērnu nāvi? Tas ir bezjēdzīgi! (Reply to this) (Thread) Es lasīju - kaut kur, kaut kad... apmēram tā, ka futbola spēlei nebūtu nozīme un neviens nespēlētu ar degsmi un īstu atdevi, ja tai nekad nebūtu gala... Nezinu vai nāves esamība liek piedomāt pie tā, kā pavadam savu laiku, bet var jau arī uz to visu paskatīties savādāk. Ceru, ka saprati, sanāca laikam visai nesakarīgi:) | ||||||||||
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}