pastāsti

Recent Entries

You are viewing the most recent 25 entries.

15th December 2015

2:03pm: Riga Student Market
Pievienojos šai FB grupai, jau labu laiku atpakaļ, lai arī nebija doma neko pirkt un neko pārdot. Patika doma, ka tur ik palaikam pavīd visādi izdevīgi dīli, likās interesanti, bet tā arī neko neesmu pircis.
Daudz interesantāk ir skatīties, ko tie ārzemju studenti tirgo.
Es ikdienas redzu, ka tie ļaudis, kas atbraukuši te uz ļoti īsu laiku (daži mēneši pārsvarā) pārdod tāādas lietas. Trauku kalni, sadzīves tehnika, spēļu konsoles, televizori. Un tik daudz kas izskatās riktīgi skaisti un tā.
Un tad es iedomājos, kā es dzīvoju koju laikos.

Man bija viena dakša, viens nazīts, krūze, bļodiņa un panna. Un sviestmaižu tosteris, ko man nopirka vecāki, pa kaut kādiem 8 latiem.
Tas arī viss, un tā es nodzīvoju diezgan ilgi. Bomzis es arī nebiju, bet sapratu, ka man īsti nebija vajadzības pēc tām lietām, kuras it kā noderētu.

Šiem ir citādāk - elektriskās krāsnis, putekļusūcēji un kas tik vēl nē.
Interesanta šī atšķirība. Un atceroties to, ir prieks, ka studiju laiks un kojas (tfu) ir jau aiz kalniem.

18th September 2015

10:53am: Pēdējais ieraksts man cibā bija 25. jūnijā, kas ir diezgan sen.
Paskatījos kalendārā, kurš man rāda jau 18. septembri. Iedomājos, ka nu jau 2 pilnus mēnešus esmu precējies, kaut gan liekas, ka kāzas bija jau ļoti sen.
Šogad īpaši maz esmu bijis laukos un kad esmu bijis, tad parasti uz īsu brīdi.

Manā aprūpē tagad ir ne tikai sieva un suns, bet arī auto, kas, kā parasti, ir visu laiku jāremontē. Man šajā sakarā saprašanas ir ļoti necik, tāpēc žēl, ka vēl joprojām nevaru ieplānot tādu normālu, stabilu izbraucienu. Iedomājos, ka drīz ziema, un tad arī nāks pārējās problēmas - ziemas riepas, slideni ceļi, nevar palaist, jo auksts utt.

Nedaudz pārgājis tas periods, kad šķiet, ka viss notiek pārāk ātri un nav kad atpūsties, taču tagad liekas, ka viss jau ir iegājis normālās sliedēs.

Pirms dažām dienām pieslēdzām sev tv, jo kādu laiku esam televizora īpašnieki - un jāatzīst, ka neesam vīlušies. Pirmajā vakarā jau vesela plejāde ar neveikliem latviešu raidījumiem. Mans favorīts bija kūku kari pa ltv1 - pilnīgi neizplānots randōms, cilvēki ēd kūkas un komentē aļa "šī kūka bija garšīga, saimniece centusies" utt. Nu riktīgs nonsenss. Esmu sajūsmā.

Speciāli šādām izklaidēm par godu esmu nopircis to ērto saliekamo makšķernieku krēslu, kurā ir vieta aliņam.

25th June 2015

1:39pm: Pēc brīvdienu grūtums.
Normāla post-metāla albūmu izlasīte, kas no rīta atrasta interneta vietnēs palīdz šo dienu vilkt garumā.
Uztaisi tēju - gaidi, kamēr atdziest, izdzer. Uztaisi kafiju - gaidi, kamēr atdziest, izdzer un tā visu dienu.
Note to future me - ja kādreiz aizmirstu, ko es darīju Līgo 2015. tad biju pie sievas radiem, dabūju nasty caureju, gandrīz atstiepu kājas, vedu būvgružus, marinēju gaļu, taisīju soļanku, lija lietus, bija auksti, ap pusnakti jau gulēju.

Tulīt jau viens no 2 šīs vasaras festiem, kas jāapmeklē, bet telts laukos, sagatavotības pakāpe -10.

18th May 2015

8:48am: Piektdien ceļā uz Cēsīm pierādījās, cik man ir forši grupas biedri. Diskutējām par genocīdu un jokojām par holokaustu, līdz brīdim, kad nonācām pie mūsdienām. Ja Ķīna beidzot nolems iekarot pasauli, viņu tehnoloģijas būs attīstījušās tik tālu, ka uzbrukumu un okupāciju veiks tikai roboti. Paši ķīnieši nebūs pat tuvumā. Taču šiem robotiem, tāpat kā visam, kas ražots ķīnā, noteikti būs defekti -viņi iekaroto zemju sievietes netikai izvaros, daži tās arī apprecēs, un dibinās ģimenes. Paies gadi un šie roboti būs aizņemti ar darbu, karjeru, neveltīs pietiekami daudz laika bērniem, sāks dzert un pacels roku pret savām ģimenēm (kas daļēji būs atgriešanās pie robotu sākotnējā mērķa).
Loģiski, ka problēma jau būs tik dziļi ielaista, ka atgriezt preci brāķa dēļ, jau būs par vēlu.

28th April 2015

1:59pm: Vakar I. ieteicās, ka mūsu dzīve sen nav bijusi tik pieblīvēta ar lietām un notikumiem, kā tas ir šobrīd.
Kopš atgriezāmies, šī jau būs otrā ievākšanās/pārvākšanās, pusgada laikā no vietas diezgan stabilas darba vietas nonāku citā, pie tam paralēli vēl RF tūres, vismaz reizi nedēļā. Brīvdienas paiet gatavojoties kāzām (labi, ka es uzvalku varu nopirkt, to vienreiz piemērot, pirmajā veikalā). Jau vairākus mēnešus spēlēju grupā.
Labi, ka man vairs nav jāstudē paralēli darbam (vai otrādi).
Pat dzīvojot svešā valstī, dīlojot ar visādiem pasākumiem un notikumiem un lietām, runājot svešā valodā, manas smadzenes tā nedarbojās visu laiku, kā darbojas tagad.
Bet vismaz ir silti un vakaros ir gaišs kā vasarā, which is nice.
Current Music: Rage against the machine

7th April 2015

1:53pm: 5 brīvas dienas un atgriežoties darbā liekas, ka neesi te bijis ļoti ļoti sen. It kā nekas nav mainījies, bet tai pat laikā viss tāds aizmirsts. Lai iedvestu šodien savā dzīvē kādas jaunas dvesmas, kafijas automātā izvēlējos nevis ierasto Cafe latte, bet gan Cafe Melange (wiki). Garšo labi, taču esmu vīlies, jo baigo atšķirību no savas ierastās izvēles nemanu.
Skumji.

Current Music: syd barrett

12th March 2015

6:42pm: Nāk pavasaris, visi priecīgi, ka nu jau pavisam pavisam drīz varēs darīt visas tās lietas, ko parasti vasarā dara.
Taču tad iedomājos par visām lietām, kuras gribēju izdarīt ziemā, bet neizdarīju un viss entuziasms un pacilātība noplok :D

9th March 2015

2:36pm: Marta Migla - MM (2015)

1st March 2015

3:38pm: Mēs nevaram (un būtu muļķīgi to darīt) apspiest mūsu suņa mīlestību pret zaļu kartupeļu graušanu.

Pirmo reizi laikam savā dzīvē varu teikt, ka šī ziema man ir par garu. Piekritīšu tiem, kas teiks, ka tā ir galā vēl īsti pat nesākusies, taču varbūt arī tur bija tā problēma. Priecē tas, ka mostoties 7 no rīta, ārā vairs nav tumšs, nebūs vairs tik ilgi jāgaida, kad gaišs būs arī deviņos vakarā nākot mājās. Arvien biežāk iedomājos par pārvākšanos, kas mūs sagaida vasaras sākumā, ka pilnīgi galva iesāpas.

Prasās pēc laukiem, pēc meža un svaiga gaisa, bet to jau laikam es esmu teicis.

Current Music: Pink Floyd - Meddle 1971

7th February 2015

11:44am: Gribas dzīvot laukos.

28th January 2015

1:00pm: Vai tikai man liekas, ka pēdējās nedēļas laikā viss un visi ir nenormāli stresaini?
Iespējams tāda ir tikai mana darba vide šonedēļ.
Vajag atvaļinājumu.

14th January 2015

7:23pm: Nesen sāku domāt par to, kāds būtu mans ideālais darbs. Jo nu - esošais, protams, nav slikts, bet vienmēr ir lietas, kas nepatīk. 
Ik palaikam pačekojot cv.lv saprotu, ka nav darba, kuram es būtu normāli atbilstoši kvalificēts vai kurš man konkrēti nebesītu.
 Man patīk - 
  • Darīt lietas vienatnē. Nepaļaujos uz citiem; 
  • Kārtība, struktūra. Ieviest kārtību;
  • Neiebilstu pret birokrātiju - noformēt, aizpildīt veidlapas, pat ja kaudzi; 
  • Izteikts lakonisms;
  • Kompīšus, instalācijas, draiveri, datu ievadīšana. Arī ( lai gan gribētos lielākas zināšanas ) tehniskā puse, apkope, remonts;
  • Darboties ar dažādiem video montāžas softiem, liekas, ka arī sanāk; 
  • Uzstādīt (un novākt) dažādas, khm, lietas - skaņu iekārtas, video iekārtas, statīvus un citus setupus;
  • Kustēties, braukt, nest un vest, nebūt vienā vietā.
Man besī:
  • Cilvēki; 
  • Studenti (tie, kas pārvietojas grupās nav cilvēki).;
  • Darīt kaut ko, ko iesācis kāds cits; 
  • Rakstīt garu repetatīvu hujņu (lasīt: "projektus");
  • Telefona zvani;
  • (nevaru šobrīd izdomāt vairāk, bet šis saraksts, noteikti ir garāks.)

5th January 2015

12:06pm: Nedēļas nogales rūgtums, ka man no deguna gala nocēla normālu basa proci par smiekla naudu.
Biju tik tuvu pirkšanai, tagad teju ik caur pusstundu čekoju ss.lv mūzikas instrumentu sadaļu.

Pāris pēdējās dienas daudz domāju par to, cik ļoti negribas nākt atpakaļ uz darbu, jo pa tik garām brīvdienām bija sācis likties, ka man te nemaz nepatīk, negribas visu to sūdu, kas te notiek utt.
Atnācu un pagaidām ir labāk nekā biju gaidījis.

20th December 2014

8:57pm: Šodien: darbā nedaudz piepalīdzēju bērnu eglītes pasākumā. Pavisam uz īsu brīdi. Minūtēm ~20. Tagad godīgi varu teikt -
Ziniet, ja jums nav Ziemassvētku sajūtas, tad uztaisiet sev bērnus. Būs uzreiz!
Bet vakar -
Ap plkst 21:20 izvedu ārā suni un biju liecinieks pavisam vienkāršai un sadzīviskai ainai. Tas atgādināja skatu no krievu pārraides "Okna" ar Dmitriju Nagijevu. Varat iedomāties, ka bija kliegšana. Īsumā:
Piedalās trīs personāži, sieviete ap 27, vīrietis iespējams tādā pašā vecumā un vīrieša māte. Varēja spriest, ka abi pirmie ir precējušies vai vismaz dzīvo kopā. Sižets: Vīrs ļoti ļoti piedzēries (level: russian) neļauj sievai, kura ir viņa šoferis, pagalmā apgriezt mašīnu, uzstāj, ka to izdarīs viņš pats, lai sievai vieglāk. Sieva savukārt histēriski uz viņu kliedz, lamā necenzētos vārdus (atmiņā iespiedusies frāze: какая же ты сука, блядь, нахуй), kas mijas arī ar asarām un paniku.
Turpinu novērot situāciju un saprotu, ka vīrs īsti daudz nerunājot panāk savu, sieva izkāpj no mašīnas vadītāja sēdekļa. Tajā ierāpjas vīrs, apgriež mašīnu, izkāpj ārā un apsēžas pasažiera sēdeklī. Vīra māte pārmet viņa dzeršanu un to vai šis viss skandāls bija tā vērts.
Sieva iekāpj mašīnā, visi pa mājām.

Tā es tur stāvēju, un viss šis notika manā priekšā apmēram trijās minūtēs. Bet kliegšana un histērija bija tāda, it kā kāds būtu sabraucis ģimenes kaķi, nodevis dzimteni, un pateicis, ka neskatīsies prezidenta uzrunu jaunā gadā.

15th December 2014

6:50pm: Viļņa bija jauki. Tāds pohujs, ka pat nogulēts autobuss, kas bija teju bez maksas nelikās pārāk nozīmīgs, lai sabojātu noskaņojumu. Vismaz man tā likās.
Tikko gribēju rakstīt, ka atgriezties darbā šķiet pat patīkami, taču nē - gribas garākas brīvdienas.
Dienas prieks, ka atradies jauns kolēģis un man būs arī kāda brīva diena tuvākā laikā.

Ja būtu sniegs, tad gribētu braukt uz plēves no kalna ar seju pa priekšu.

2nd December 2014

3:15pm: "Tas bija sen. Tajā laikā man bija mammas pirkti džinsi. Melnā krāsā. Jaka, vai džemperis arī bija melns, iespējams diezgan neizskatīgs. Toreiz matus nebija jāgriež bieži, jo patika gari mati. Pie mammas pirktajiem džinsiem ļoti piestāvēja spīdīga metāla ķēde, kuras vienā galā bija iekarināts auduma naudas maks. Tāds ar ļipučkām. Toreiz likās, ka dzīve ir sūra, taču braucienu autobusā vai gājienu uz pieturu vienmēr depresīvāku padarīja mūzika, kas skanēja austiņās. Likās, ka visas dziesmas apraksta manu dzīvi (lai arī realitātē nekas jau pilnīgi ar mani nenotika). Tas bija tāds balts phillips mp3 plejerīts ar 1gb atmiņu, un darbojās ar 1AAA bateriju, kas parasti beidzās sasodīti ātri. Interneta man vēl nebija, tāpēc viss ko klausījos bija iegūts aizņemoties cd no kāda pazīstamā, mājās pārripojot to mp3 formātā un noglabāts mājas datorā (kuram regulāri nokārās windows, tik ļoti, ka visi dati vienmēr pazuda. Lai no tā izvairītos šīs mp3 un citu datu kopijas es glabāju speciāli sarakstītos diskos). 
Alternatīvais roks bija aktuāls, grandžs vēl nebija miris, vismaz ne mūsu sirdīs. Koncerti, kurus apmeklējām bija slikti, dažreiz ļoti slikti, taču mums bija par tiem liels prieks. Žēl, ka ne visi ir izgājuši cauri tam visam periodam. Dažus tas skāra pavisam nemanāni, dažiem tas vēl nav pārgājis.''
Tādas atmiņas man atsauca koncerts, kurā es neplānoti nonācu vakar. 

27th November 2014

1:31pm: Es atkal spēlēju grupā. Un tik jauki, ka jau ir bijuši trīs mēģinājumi, taču man vēl joprojām neļauj maksāt par mēģinājumiem (Taustiņniece, kas spēlē ar viņiem jau vairākus mēnešus to nedara joprojām). Kāpēc tā-grūti pateikt. Esot savi principi. Bet man patīk. Un iepatīkas arvien vairāk. Tikai kārtējo reizi spēlējot liekas, ka tik ļoti sūkāju, un, ka ātri visiem apnikšu ar to, ka man jārāda, ko darīt. Vēl forši ir tas, ka viņiem ir jau gatavs albums, ko tūlīt jāprezentē. Žēl tikai, ka līdz tam vēl nebūšu paspējis visu samācīties un manā vietā vēl spēlēs kāds cits. Bet esmu diezgan optimistiski noskaņots uz to visu padarīšanu. MM

15th November 2014

1:01pm: Aha, skaidrs. Ja gribi pamosties ar nepieķēzītu dzīvokli, celies septiņos un uzreiz izved suni.

Un vispār atceros, ka sen sen viena paziņa man stāstīja savu teoriju par "rīta draudziņiem", jeb cilvēkiem, kurus katru rītu ejot uz darbu (parasti) vienā un tajā pašā vietā nejauši satiec, jo viņi arī parasti konkrētajā laikā šķērso tavu maršrutu. Parasti šos cilvēkus nesveicini, vai vismaz tiec līdz tam neveiklajam acu kontaktam, kad abās pusēs ir skaidrs, ka jūs jau viens otru zināt.
Bet man pēc ~2 mēnešiem vēl nav sanācis iegaumēt šādus cilvēkus. Varbūt tāpēc, ka reti kurš iet ārā sestdienas rītā tik agri. Parasti jau nāk mājās drīzāk.

4th November 2014

12:51pm: Ja man būtu bērni, tad es noteikti būtu viens no tiem kaitinošākajiem vecākiem, kas regulāri liktu savu neglīto zīdaiņbērnu bildes sociālajos tīklos. Kāpēc? Jo man tagad jau kādas nedēļas trīs ir suncītis, un man nagi niez viņu bildēt un visiem parādīt, cik šis mīļš un jauks.
Ceru, ka līdz tam jau būšu izdzēsies no facebook, nebūšu sācis spēlēt candycrush vai dr.lv fermu vai kaut ko tādu.

26th October 2014

7:33pm:
Suņi man ģimenē ir bijuši kopš sevi atceros. Pa 23 gadiem saskaitīju veselus sešus. Kā jau laukos viņi dzīvoja pagalmā, vai šķūnī, samīļoti tika pa dienu, bet ar barošanu nodarbojās kāds cits nevis es.
Bet nu jau nedēļu man ir savs suns. Tāds pavisam savs.
Un pirmo reizi es arī dabūju pieredzēt suņa ārā vešanu vairākas reizes dienā, regulāru dzīvokļa grīdas mazgāšanu (jo Viņa ir vēl tikai kucēns), kurpju likšanu uz augstākiem plauktiem, jo zobi ir asi un ļoti niez.
Tagad ir kam apēst manus ēdiena pārpalikumus, sagrauzt visas vecās drazas, kuras tāpat tiktu mestas ārā, taču tagad tu redzi kādu prieku tam zvēram sagādā kastanis, kas ripo, mezglos satīta bikšu stara vai kartona rullītis, ko grauzt. Vēl Viņai patīk mosties 4 no rīta un prasīties gultā, bet ne jau gulēt - spēlēties, kost un izklaidēties. Dažreiz par to atriebjos un pamodinu viņu, kad šī guļ diendusu.
Vēl viņa smieklīgi palecas gaisā ikreiz, kad es nošķaudos. Suns ir kruta.

11th October 2014

9:38am: Interesanti, cik šogad liels heits izvērsies pret riteņbraucējiem, ja salīdzin to, cik pirms gada - diviem viss bija stilīgi, normāli, nenozīmīgi.
Atceros, ka lattelecom šefs sāka twiterī bļaustīties, ka visi velosipēdisti brauc viņam un viņa bērniem virsū, cik viss ir slikti utt.
Ar riteni pa Rīgu pārvietojos jau šķiet no 2011. gada vasaras, tātad savi 3 gadi jau ir. Vēl ilgāk un biežāk pa Rīgu staigāju kājām.
Līdz šim man nevienu reizi neviens nav uzbraucis virsū, nekad. Un, cik atceros, nekad neesmu arī nevienam uzskrējis virsū.
Un nepazīstu arī nevienu, kuram šķiet būtu bijušas kaut kādas problēmas. Jā, es pārvietojos pa ietvēm, bet, protams, izvēlos tās, kuras ir visplatākās un, kur mazāk cilvēku, lai nevienam nebūtu jātraucē, jāpiš satiksme utt.
Šogad gan sanācis braukt maz, un ja ņem vērā, ka paliek auksts un slapjš droši vien braukšu vēl mazāk. Arī dzīvošana kreisajā krastā atrunā no braukšanas ar riteni, jo pisties pār vanšu tiltam besī un pēc tam esi nosvīdis tā, ka drēbes jāliek mazgāties, tāpēc 60 centus varu iztērēt arī par sabiedrisko.
Varu tikai cerēt, ka šī visa diršanās (šoferi, velosipēdisti, veloceliņi, vēlēšanas, ukraina utt) ir kārtējais interneta speciālistu trends, kas drīz pāries.

9th October 2014

1:01pm: Un vēl - dažreiz manu darbu ar rezervācijām var salīdzināt ar sudoku. Tehnikas ir maz, visa (gandrīz) ir numurēta, taču nevienmēr izsniegtais realitātē sakrīt ar to, kas ievadīts sistēmā, tāpēc tad jāsēž un jāpārvieto cipariņi, jāzīlē, kurš būs kurš, un jāplāno tas viss vēl nedēļu uz priekšu.
12:42pm: Man nepietrūkst Bulgārijas, kaut gan forši bija, kad oktobrī un novembrī bija +25 grādi.
Laikam pārāk nepietrūkst arī kalnu, drīzāk tās sajūtas, kad uzkāp kalnā. Uzkāpjot Ķemeru "Līvā", nebija tas, galīgi nebija.
Bet ir forši tāpat.
Vēl ir forši, ka vēlēšanas ir garām un man nav katru dienu jātukšo pastkastīte. Forši, ka ziņu portāli un twitter varis nebūs pilns ar tvītiem un retvītiem sakarā ar kaut ko, ko kāds pateicis tv.

3rd October 2014

8:34pm: Šķiet, ka pēc šīs darba dienas (kas, es ceru, tūlīt tūlīt beigsies), es satrūkšos ik reizi, kad iezvanīsies telefons.
Sen nav bijis tik daudz darba, tik daudz intensīvas darīšanas, datoru restartēšanas, skraidīšanas, lietu pārnēsāšanas un vadu staipīšanas.
Žēl, par pienvedējiem, taču prieks, ka mana pārstāvniecība vismaz ir tur.

Vismaz labi nāks miegs.

27th September 2014

1:45pm: Ja atnāc piektdienas vakarā no darba 21:00, ej gulēt un 7:00 celies, tad twitteris nav paspējis apdeitoties tikpat kā nemaz. Tas nozīmē, ka neaktīvā dienā darbā pat nav īsti ar ko iesākt rītu. Oh well...
Vēl esmu sapratis, ka dēļ tā, ka izmantoju ikdienā spotify, retāk mūziku lejupielādēju un tikpat kā nav ko ielikt mp3 plejerī vairs. Tāpēc man tur tagad stāv 12 songs of the jackalope un dzeltenie pastnieki
Powered by Sviesta Ciba