blin_da

Jauks vakars, kaut saliju līdz ādai, sejā pūta dzestrs vējš un ejot pie sevis vislaik atkārtoju, esmu ziemeļniece, ziemeļniece sasodīts, viņām nesalst.
Tagad karsts kakao un pļāpas.

Šobrīd vairāk kā jebkad gribas kaut kur nolīst, paslēpties un aizlavierēt. Un es neuzskatu, ka tas ir slikti vai bēgšana no realitātes. Man vienkārši šobrīd nav vajadzīga tā 2x caur gaļasmašīnu izvazātā banalitāte.
+ šodien biju ekskursijā uz Centrāltirgu, tur viss pa vecam.
Katra bodītes īpašniece pati sev karaliene, katrai otrajai gar kājām glaužas pa Barsikam, un viņas par kārtību savā karaļvalstī stāvēs un kritīs.
+ ir sākusies granātābolu sezona.
+tāpat kā bērnībā, tā arī tagad tirgū stāv tantiņas un pārdod kā polietilēna maisņus, tā kaprona zeķubikses. Varbūt viņas vienkārši vēl nav gājušas mājās.
+aizraujošākais, ko redzēju bija vecs vīrs, kas sēdēja ar līdzpaņemtām nelielām stelēm un auda glezniņas, tāda naivisma stilā gan izskatijās, bet i ēzelis tur bija ieaust, i vāze ar ziediem iekš klusas dabas.

Tak par šito visu tagad derētu iedzert.

Kāds nezin, ir tāda melna (moš arī citās krāsās) žilka, un ja ir, kur to var dabūt?

Tik sasodīti skaists rīts!

Nu, ka nevar laicīgi gulēt aivilkties!Harrrr!
Un šodien atkal domāju, nez kapēc tiem kaislīgajiem aizspriedumu cīnītājiem parasti izrādās to aizspriedumu esam visvairāk? Kurš zin, pieceļās un bļauj...
Labi, tagad gan čučāt!
Visiem vēlu peles, miegu, mandarīnus, sūnu zābaciņus un tāšu biksiņas!
Arlabunakti rakari!

Un, ko lai tagad dara, ja dūša papēžos!

Upd.: Jākāpj uz jumta un jāpīpē cigārs.
Upd.2: Viņš smird un man griežas galva, vienvārdsakot, es nemāku pīpēt cigārus.
Bet kaut kāda burvība tur bija, drošvien filmas mazāk jāskatās!

Par idiotu piedzimst vai par tādu kļūst?

Tas ir sarežģīts jautājums. Gandrīz 90 procenti idiotu par tādiem tiek izmācīti. Desmit procenti par tādiem piedzimst. Un šie desmit procenti piedzimst izmācīto deviņdesmit procentu dēļ.

OSHO

Spriežot pēc lielās burzījuma pakāpes, bijis mežonīgs pilnmēness.
Un kā lai tik iztrakojusies dodos strādāt, UN, ja es vēl ko saprastu, un acis nebūtu jāpietur ar roku...
ā un bija sapnītis, pilnīgs trakums.
Un es tagad jūtos pilnīgi duma, palecos un apgriežos, vajadzētu vēl pagulēt...

Nu tā, iespējams var vainot brīvdienu negulētās naktis, bet šorīt ejot uz darbu pie Veselības centra 4 ieraudziju milzīgu dzelteno lapu kaudzi, netīšām iekritu, tad piecēlos, nopurinājos un gāju tālāk, pāris neizprotošu skatienu pavadīta.

Tjip klausos radio SWH Rock, bet nezkapēc nepamet sajūta, ka Skonto.

Dikensam laikam ļoti patika mazi, nevarīgi puisīši, izlasiju Oliveru Tvistu, tagad lasu Deividu Koperfildu, nekas nav mainijies.
Nu ok, vēl arī labsirdība un nesalaužams gars bla bla

Nja, manuprāt, šodienas zaļie nagi īpaši labi piestāv manām zilajām rokām.

Make Love Like A Man. Ha ha ha

Kāds no rīta nav varējis laikā pamosties un tagad ir bezgala izpūris, nu vismaz daļa drēbju jau ir pārvilktas uz pareizo pusi. Viss patīk.

Jeah, es tiko istabā izbēru cementa maisu :)
Kā vienmēr, netīšām.
Bet nu šodien kaut kāds neizsakāms miers, iekšā ņurrā liels balts tīģeris, ik pa laikam labsajūtā piesitot asti pie zemes.

Jei, šonakt atkal sapņoju krāsaino sapnīti, tādu, kas izskatās pēc animācijas. Sižets, hmmm, to vairs īsti labi neatceros, tas viss notika mežā, lielā, biezā un bezgala mīksti sūnainā un visās malās auga sēnes, o jā, tās izskatijās pēc TĀM sēnēm, vēl bija spriedzīte un daudz kas nenormāli bezsakarīgi smieklīgs. Kaut kāds mutants mošķītis, kuram no jebkuras vietas izšāvās galva ar visnejēdzīgāko grimasi pasaulē, jeibogu, es smējos sapnī. Krāsiņas un sajūtas vēl tagad manī.

Šodien viena mušiņa iekoda, no dusmām gandrīz no biksēm izlecu.
Bet tagad viss labi, skatos uz dzīvi atkal ar smieklīgām acīm.
Šovakar jāpalutina sevi ar laimes ingveru, jūtos nopelnijusi.

Pēc ilgiem laikiem nolēmu ieslēgt TV, mani pārņēma neizsakāms kauns.

Kaut kā dīvaini šorīt sanāca tikt uz darbu, braucām pa kaut kādu ceļu, kur beidzas Ulbroka, skatamies priekšā nenormāls korķis, tad kādas 7 min. vienkārši braucām pa mežu (sēņotāju vairāk nekā koku) un izbraucām Juglā.

Salst. Nez kā sagaidīt ziemu. Labprāt jau pižikā un vaļeņkos. Bet salst ta līdz kaulam.