Brīvdienas pagāja ar 0 promilēm, varbūt pat jau esmu iegājusi mīnusā, vienalga besis par visu, par apkārt notiekošo, par savu neizdarību, nu labi izdarību, bet ne līdz galam, par bezjēdzībām. Runāt gribas mazāk kā jebkad, nav par ko, visi vārdi tukši, kapēc tos laist ārā bez pamatojuma, bez sajūtiņas. Iekšās kreņķis. Par ko? Es nezinu, bet ir liels un vēršas plašumā. Vajag pabūt vienai (ha es jau esmu tik viena kā nekad), sakārtot domas, sevi. Būšu kā fēniks, izdegšu līdz pelniem un tad piedzimšu no jauna, bet to darīšu viena. Viena, viena, kas man ar to VIENA!!! NOLĀDĒTS!
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}