Ārā vēl tāds pelēks, bet ir sajūta, ka pamazām jau var sākt mosties no ziemas miega.
Un nebūs vairs nekāda čīkstēšana, kad tiec iemainīts pret sēdēšanu pie kompja vai filmas skatīšanos.
Vismaz tai laikā māsai uztapa jauni brunči par ko bija liels prieks.
Un 3 h ļasikošana pa lietu un pārsalšana nav prāta darbs, var sabaidīt šoferīšus ar karakrāsām uz sejas (kas iztecējusi acu tuša) un neadekvātu uzvešanos (kas vidējais pirksts).
Bet spēka un enerģijas ar katru brīdi arvien vairāk. Wuuuhuuu!