Forši, nakšņoju pie omes un opja balkonā uz vecā dīvāna, kur bērnībā, klausoties vecāku ABBAs un Queen kasetes ar kaimiņu puikām un meitenēm lēkājām teju līdz pašiem griestiem...Jeah, atmiņas... Tagad balkons liekas maziņš, kājas karas pāri dīvāna malai, dzīrotājiem jāatbild, ka esmu pidžammā (tā nebija taisnība) un nekur līksmot vairs neiešu. Nez kā pūpoliņiem šorīt klājas? Nu vot, un tur guļot skaties vējā līgojošās priedēs, debesīs un jūties atkal mazs un pavisam mierīgs.
Starpcitu tajās priedēs dzīvo pūce ar pūču bērniem, un zin kas pats dīvainākais, viņi vakaros rej, nevis ūjina.