Redzēju sabrauktu kabaci, briesmīgs skats.

Bez piedzīvojumiem nekur, pat skaidrā, iekāpām nepareizā taksī, attapamies, izkaapaam krastmalaa, pie zivju paviljona, atbrauca iistais, ar tresho piegaajienu, blje, salijaam . Gandriiz nobraucaam ielas meitu, ai nu veel viskaut kas, nav laika staastiit, jaaiet dzert piens. Muljkjiki un filminjas gan taa neko, pat koleegjis bija atnaacis, kursh pa dienu izspiegoja manus vakara plaanus.