Nu re, izskatās, ka suns beidzot sadraudzējies arī ar otru kaķi. Tas labi, jau bija apnicis to nabaga radībiņu purināt lejā no koka.

Jā jā jā, beidzot laižam peldēties! Kopš Jāņiem neesmu peldējusies.
Bļin kaut kur peldkostīmu pasēju, nu nekas. Bļin kakls sāp, nu nekas.
Ūdens ūdens ūdens!

Divreiz sanāca uz vienu un to pašu ezeru braukt, vienreiz lai peldētos, otreiz makšķerēt. Forši stāvi zem egles spraud slieku, met to makšķeri un gaidi zivi, lieki piebilst ka neko nenoķērām un makšķere sapinās kokā, bet zivis tur bija un milzīgas, ir doma ka līņi, jo baigos burbuļus laida. Žēl, ka lietus sākās, bet āķis lūpā ir. Domāju, kādu dienu paķert tēva makšķeri, ļesopedu un laist atkal. :)