Staigāt lietū ir bezgala pasakaini. Just kā drēbes kļūst arvien mitrākas, līdz pa tevi tek daudzas mazas ūdens tērcītes. Likās, ka ar tām kopā aiztek daļa nebūšanu, noguruma un apjukuma. Un tās siltās peļķes, tās peļķes!!! Un nebeidzamā pile deguna galā protams ir visforšākā :)

Šī diena ir piepildīta. Aizbraucu uz kūdras purvu, tur virs ūdens mākonīši dejo, peldās viena traka kaija, kas laikam iemācijusies elpot caur dibenu, jo galva tai gandrīz visu laiku bija zem ūdens. Sasveicinājos ar pīļu bērniem un paklausijos varžu orķestri. Un zin kas ir pats labākais? Tur nav neviena paša cilvēka! Pilnīgs un nebeidzams KUŠSssss! Labsajūta.