Tur kur pusdienoju redzēju zaļu bērnu, nu ar pumpām un ar daudz briliant zaļo. Tas radijums bija kopā ar vecākiem un kamēr bērns gaidija savu ēdienu, kaut ko ar šķērēm grieza no papīra. Tad viņam atnesa spagetī makaronus un tad viņš turpināja griezt tos, un mamiņa uztraukusies tikai saka: "Nu viss šitie bija pēdējie, vairāk negriez, nu negriez vairāk!!!" Šī diena atkal ir skaista! Paldies mazajam zaļajam!

P.S. Un nesaprotu tās sievietes, kuras runā ar saviem bērniem kā idiotiem.