Pirms pāris dienām ejot pa Rīgu redzēju meitenīti, viņai bija kaut kādas problēmas ar kājām, ar grūtībām pārvietojās, bet izbrīnija viņas sejas izteiksme, viņa izskatijās laimīga, "gāja" ar augsti paceltu galvu un smaidīga, vēl pēc gabaliņa redzēju onku, kas bija piesēdis ceļa malā, blakus groziņš ar tiko plūktiem ceriņiem, apsēdies atpūsties, un sejā atkal, kaut kāds apmierinājums un izskatijās laimīgs. Nu ta, ko es te visu laiku ņemos? Bļa!

Galvā sviests sviestiņš! Chau sviestiņ! Šodien visu daram kopā :)