Tiko bij aizspolējis līdz kabuki, lai ar Elci papusdienotu, atspolēju atpakaļ, un esmu gandrīz putās, kā 1h aktīvi sportojusi būtu. Un ierodoties ofisā, neviena nav, telpas tukšas un maitas manu krēslu aizveduši!
Tagad sēžu stūrītī pie vienīgās ierīces, kas vēl šeit darbojas, zem dibena pasista misene, pilna mute šokolādes, un manī plosās tāds nevainīgs bērna prieks.
Jāpateicas "laimes ingveram", un zinu ka man ir nodrošināta laba oma vēl vismaz uz pāris tuvākajām stundām, bez iespējas to sabojāt. Tik trakoti labi, labi, labi, labi, labi! Es teicu, ka ir labi? Ir labi!