Ak negauši latvieši, šodien gāju uz darbu un redzēju babuli, kam uz vēdera pāris pogas bija jau izsprāgušas, pārējās uz sprāgšanas robežas. Pašai ar nekaitētu pēcsvētku gavēņa. Un labi vien ir, ka tās daudzās brīvdienas ir aiz muguras. Tagad jāsavācās un jānododas darbam, vismaz šeit ir sajūta, ka esi noderīgs un vajadzīgs.
Un atvainojiet visi kam nenovēlēju tur laimīgu vai dajebkādu Jauno gadu, un nenovēlēju nevienam izņemot ģimeni un tos ko satiku pa ceļam, šogad tā gribējās, tas nenozīmē, ka nevēlu Jums to labāko, protams vēlu, tik bez visām tām ārišķībām un tapēc ka tā vajag.
Un vispār stulbi svētki.

Un pārāk lieliem vārdiem es pēdējā laikā esmu mētājusies gan labiem, gan sliktiem. Krāsas bijušas par biezu, prāts iespējams par plānu. Jāizguļ tas dzīves skurbulis, un jāmostas kad būšu skaidrā.