Vai man kādreiz būs miers????? Jau pirmdien no paša rīta jāiet kādam pizduļajus dot!
Vai tiešām ir jābūt kucei, lai šai pasaulē izdzīvotu, es negribu būt kuce, bet gribu dzīvot!
Un kur ir palikusi mana lielā kā debeskrāpis pacietība un iecietība, tagad tur ir kas līdzīgs dinamītam ar sērkociņiem rokā.
Iešu uzšķilt te vienam par godu!

:D :D :D Nē, es tomēr nemāku dusmoties! Bet man tīri labi sanāk tēlot dusmīgu un bargu! He he! Nu kā var dusmoties par kaut ko tik cilvēcīgu?, jo kļūdīties un taisīt sūdus tak ir cilvēcīgi!

Šīs brīvdienas bija patiešām dīvainas, un kā labs atgādinājums tam ko nevēlos + arī daudz jauku brīžu.
Katrā ziņā dalītas emocijas.
+ cilvēki nemainās. Un labi vien ir. Vismaz zin ko sagaidīt.