Labi kārtējā lekcija kurā mēs kopistiski bumbulējam and doin jackshit routine.
Un divas trešdaļas, nē patiesībā viss mūsu sols cieš no hroniska neprāta.
Šis neprāts jo sevišķi izpaužas tad kad nākas tulkot Uz kraujas rudzu laukā.

You know what I hate about life? I hate that it's so fucking linear.
Nē nopietni dažkārt tā dzīves lineārā būšana mani vienkārši un totāli nogalina. Skatoties kaut vai nākamo dienu es varu pateikt ka tā būs drīzāk lineāra nekā cikliska padarīšana.
Patiesībā tā varētu būt tas kārtējais neizteiksmīgais ceļa stabiņš kuram mēs vienmēr paejam garām neatskatoties. Lai gan arī dzīves cikliskums ir kaut kā nolādējama štelle, jo tādā gadūjumā nākamā diena ir tikai tas pats ceļa stabiņš kuram paeju garām atkal un atkal. katru dienu es paeju garām tam pašam freacking stabiņam.
Atkal un atkal
Labi varbūt man jābidz domātt par stabiem.
Un stieņiem
Un ko var darīt ar ap/ar stieni.
Es laikam novirzos no tēmas. Gadās galu galā mēs visi esam cilvēki. Lai gan tas ir interesants paradokss mēs cilvēki tīri tehniski esam zvēri.
Well of course we think we invent we do all cool stuff and all that shebang but still we are just a bunch of animals with brains bit more sophistacated right? Un tas atkal mani noved pie eksistenciālā jautājuma ko savā laikā uzdeva aģents Smits:
Kas mēs esam cilvēki?
Dzīvnieki vai vienkārši ārkārtīgi pārattīstīts vīruss?
Tad kas mēs īsti esam zvēri? Jo esam attīstījušies no tiem?
Vīruss, kas barojas no pasaules?
Vai kaut kas pa vidam?
What kind of sick bastards are we or are we at all? is it just our fantasy maybe?
And what is a fantasy for that mattter?
Lai vai kā izskatās, ka ja es tikšu pie vārda filozofijas lekcijas būs interesantas.

IN A STATION OF THE METRO
The apparition of these faces in the crowd ;
Petals on a wet, black bough.

by Erza Pound

Tā pagatavoju sev pusdienas.
Dīvaini, neesmu noindējis sevi ar paštaisītu sēņu mērci...
Anyway, es te tagad sēžu un domāju, kur tusē tagad mūsu kurbeles cilvēki, kad PB diemžēl ir miris agonizējošā nāvē?

Kojās garlaicīgi.
Kāds no man zināmajiem pudeles brāļiem būs centrā?

Jā, rītā laikam braucu uz Rīgu (beidzot).
Un jā, par alu es neesmu aizmirsis. Atvedīšu 2l Krāslavas dzīvā nefiltrētā.

Aizvakar piedzīvoju visai līdzīgu ainu kā vakar IC.
Viss sākās pa visam nevainīgi, aizgājām ar klases biedru uz kRimi nopirkām katrs pa litrīgajam Bauskas. Tiem kas nezin, ļoti labs alus. Aizejam pie arkas, tur jau sīko kompānija, kurai es dotu nu maksimums 8. klasi sēž rubā kārtis un trekterē "optima Līnijas" dzērienu, ko man mēle neceļas par alu saukt.
Tā nu mēs kā rūdīti studenti nosēžamies gabaliņu tālāk attaisām vaļā savus pārākos aliņus un vēsā mierā iemalkojam. Runājam par dzīvi, atceramies mēslus, ko paši jaunībā esam sastrādājuši.
Un tad kā zibens no skaidrām debesīm, pamanām, kā ap stūri nāk pogainie. (Aptuveni 10m no mums. Laika lai saglābtu mūsu pudeles mums nav tāpēc žigli aizskrūvējam noliekam tālāk no acīm un paši tinamies lapās.
Protams, paspējam pabrīdināt arī to sīču kompāniju, kas 5metrus tālāk sēž, bet ties mums tādi neapsviedīgi un nepaspēj nogasīties tik operatīvi kā mēs vairāk pieredzējušie studenti.
Pēc desmit minūtēm, kad esam pārliecinājušies, ka gaiss ir tīrs mēs atgriezāmies nozieguma vietā lai atgūtu tur noslēpto aliņu, bet ierodoties minētajā vietā mūsu nevainīgajām acīm pavērās tiešām asinius stindzinošs skats.
Mūsu alus pudeles, atskrūvētas un to saturs pazudis, līdz šim mēs tā arī neesam noskaidrojuši, vai tas tika izliets zemē vai kā citādi nahrenizēts.
Lai labak izprastu mūsu šausmas, ļaujiet pateikt tikai to, ka man pašam roka nu pavisam neceltos lai iznīcinātu mazliet mazāk par 2l augsta labuma aliņa.
Mēs tik ļti sabēdājāmies, ka mums nācās vēlreiz kātot uz minēto veikalu un meklēt jaunu vietu kur iznīcināt iegūto mantu.
Un kā saka gudri cilvēki pārējais ir vēsture.

Tā, divas dienas pavadītas strādājot laukos.
Lai gan strādāšana tā laikam nebija jo ja es nezāģēju malku, es sēņoju, ja nesēņoju valstījos pa dīvānu un kritu uz nerva resident kaķiem.
Kaķu bija divi gabali.
Abas kaķenes tad nu man uz vēdera uzgūlās un bez sirdsapziņas pārmetumiem aizmidzināja verandā.
Labi dažkārt tā bez jebkādām raizēm pagulēt.

Izskatās, ka es nocementēšu savu apņēmību aiziet uz Sabaton koncertu tik tālu, ka vairāk nav kur.
Trīs dienas man galvā skan

Primo Victoria
Atero Dominantus
Ghost Division
un Panzer Battalion

Es laikam eju sviestā.

Ok, kāds negrib mainīties ar mani, man te ir diezgan karsts.
Mainu savu dislokācijas vietu pret jebkuru citu vietu Latvijā kur ir vēsāks par +25C