Noskatijos vel vienu Kim Ki-duk filmu
Šoreiz Spring, Summer, Fall, Winter... and Spring (2003)

Mulsinoši un skarbi .
Pieķēru sevi pie domas - cik  skarbi ir vērot piesietu akmeni pie vardes, iebāztu akmeni zivs mutē. Dzīvā radībiņa bezpalīdzīgi
kustas, tas šķiet daudz šausēlīgāk kā skatoties kārtējo šajamfilmu kur tik šauj un šķaida tos cilvēkus . Šausmas cik gan mēs [es]
esam notrulinājušies. Pasaule iet uz galu. Kādreiz kad biju mazs , vietās kur kādu nogalināja vēru acis ciet un liku rokas sejai priekšā,
pašam bija bail + mamma ar neļāva skatīties. Kas notiek tagad ? Visi to vien skatās.  nē visi nē..