|
[18 Jun 2007|10:06pm] |
beidzot atkal šitais kustās.
*šajā nedēļas nogalē apprecējās mani vienaudži. Meitene ar kuru es pamatskolā parelēlklasē mācijos. Savādas sajūtas pārņemoš proces. Protams skaisti jau bez gala , tik lika sajusties man pašam nedaudz vecākam nekā varbūt es patiesībā esmu vai jūtos. Es nespēju sevi iedomāties šobrīd sperot tik tomēr nozīmīgi atbildīgu soli . Es jūtos vel tik maziņš. Bet protams preiks un laime vērot šādus janiešus kas ir tik tiešām ar sirdi un dvēseli pārliecināti , ka uz mūžu > Kā tas izvērtīsies to rādīs laiks.
savādi , es savā dzīvīte esmu tik ja to tā var nodēvēt 1 mazu mēnesi bijis kopā ar kādu > Pašam smaids par šo rindiņu, bet tā nu tas ir. Un tas bija tik tiešām sen, sen.. tā naivi un skaisti , bet īsi . Es tur šiem precoties prātoju - kāda ir tā sajūta, ka jūt ka tas ir tas īstais un vienīgais . Savādā pasaule.
*kāzu nogurums protams darija savu, bet nu vakar apmeklējot kādu kora-dziedoņu koncertu , kurā dziedāja saujiņa man pazīstamu dziedoņu - meiteņu ar zelta balsīm. Kā saka birt asaras pie pirmās dziesmas, tā tik pēc koncerta beigām tik rimās. Tās bira i par mūziku, par vārdiem, par balsīm, par viss kaut ko .. un to nevarēja nekādi ierobežot. Gadās.
*ar manu socializēšanos ar neiet tik viegli. Velmes ir, laiks atrodās , cilvēki neatrodās. Sajūta kā sunim, kas no ķēdes norāvies. Grib skriet uz visām debes pusēm, tik nav saprašanas kur un kā , kapēc.
*Vakar klasiska svēdiena, kad kaut ko grib - bet tā apstrakti, kaut ko, kaut kur, nezin kur. Lai gan vakar jau tiku tālāk par šo stadiju.
vakar gribējās vīnu un klusu sēdēšanu kaut kur , nezin kur, bet nezināju ar ko .Aprobežojos ar Stokmaņa silto baltmaizi un devis uz māju gulēt - Kāds bij pārāk tālu, kāds vīnu nemaz nedzer, kādām sabijos uzbāzties.
Tā ir ar mani .
|
|
| nebijušas sarunas sarunu graudi . |
[18 Jun 2007|10:57pm] |
es beidzot saprotu, kapēc man šī vieta ir tik svēti vajadzīga. Te lielākotiesi nonāk domas un runas, kuras gribas kādam izstāstīt, bet nav kam vai arī = man nepatīk tā citiem aci pret aci stāstīt es tur šito un to un šitā un tā
Jā, bet ar katru mīļu stundu redzu un saprotu, cik lielz zelts mūsu dzīvē ir draugi . To būšana un nebūšana, to kvalitāte un kvantitāte ļoti iespaido mūsu dzīvi , ikdienu , šodienu un nākotni, arī tagadni.
Tik viens - līdz draugiem mēs tiekam paši , tie no gaisa nekrīt.
Un vel, šodien nopirku 320 GB HDD ar nofeinējumu - foto arhīvs, tur dzīvos tikai bildes, tikai tie digitālie cipariņi. Tie tik krājās un krājās un prasa vairāk vietas. Vai no tā ir lielāka jēga, nezinu . Kādreiz filams krājās, tad man šķeit jūs un visi citi no manis redzējāt daudz vairāk to kadru . Tagad iestājies tāds klusums. Bildēt bildēju - patiesībā tik viss kaut ko kādam - ar cerību ka tie kādi būs mierā un priekā ar to ko sabildēju
.gulēt.
|
|
| man nav miera - ar to runāšanu |
[18 Jun 2007|11:04pm] |
un vel
man reiz būs meita, vai pat vairākas meitas. gribu meitu .
|
|