|
[20 May 2007|02:11pm] |
vakar bija brīnišķīgs vakars. Kaut devos viens - kā jau ierasts.
Bija svētku sajūta manī - daudzi priecājās mani satikt - neatpazīst tā īsti vairs, jo tiiiiiiiik sen neesmu satikts.
es slēpjos - neapzināti.
paldies arī nejaušajiem ceļa biedriem.
izvedu pastaigāk arī foto-draugu[aparātu] - tas sen nebija bildējis - bildēju kā sensenos laikos , ar digitālo imitējot filmu. Paļāvos tik uz savu galvu, eksponametru un veiksmi, nesekojot līdzi kas sanāks. To es redzēšu te - datorkastē.
man netīk stāstīt to labo, tik pačīkstēt - tas sanāk tā vieglāk.
+ stāstot labo, tas nedaudz izplanē - turot to iekšā - ilūzija aug, ka bija pat vel labāk.
Izstāstot to kas nepatīk - tas aizlido un neturās vairs iekšā . Process jau viens un tas pats, bet efekts tik cits.
|
|
