|
[11 Feb 2007|12:04am] |
Man riebjas ,kad man kaut kas nesanāk .
Tu redzi ko tev vajag panākt, bet nesanāk to panākt, jo nezini kā.
Riebjas, kad ir jāpiekāpjās pašam sev.
Tas ir tik pat riebīgi, kā triekties ar galvu sienā.
Riebjas, nekas neasnāk, neko nemāku, nekam tas nav vajadzīgs.
Pieriebies arī strādāt pa naktīm.
pieriebies skriet kā slimam.
pieriebies darīt citiem bez paldies [kaut paldies]
KAd kaut kas riebjas tiek izdomātas riebīgas domas.
KAd nesanāk kaut kas, tad nesanāk nekas.
Vispār šī laikam nebija mana laimīgākā diena.
Un sāp sirds - fiziski sāp.
Sajūta, kā ar aizstietām acīm izeju meklētu. Zinu,ka tā ir, a kā sataustīt to ? /
|
|
| foto - loto |
[11 Feb 2007|02:28pm] |
protams +20 grādos [vai pat vairāk] prāts domā daudz , daudz loģiskāk, nekā -15 un jau kuro stundu no vietas.
Bet tas ir tik nežēlīgi muļķīgi ieraudzīt kadru, bet neizstrādāt to līdz pilnībai . Man ir jāmaina pieeja.
Ieraudziji, izdomāji sagaidiji, nobildēji, nevis tik skrien un ķer ar domu ir ir , nav nav.. un vairāk jau nav nekā ir.
Te nelīdz ne grāmatas , ne padomi - tik pieredze un process. Teoriju sprotu, jāpiedzen prakse.
Ir nedēļa laika, lai skatītos, domātu apdomātu un tad atkal aiziet.
Lai pašam prieks.
|
|
|
[11 Feb 2007|11:58pm] |
Gribu kādu nakti paklīst ar to foto draugu rokās.
Saskatijos tos HDR vel trakāk sagribējās.
Noteikti jādodās, tik vajag kādu pilsoni ar auto ,, jā.
|
|