|
[04 Jan 2007|04:04am] |
es nespēju domāt ne par ko citu.
ja es iekrītu, tad iekrītu.
es nespēju noturēt sevi rāmjos.
un to nemaz nevajag.
ja kādam tā uzmanība liksies par daudz, tad nav paveicies.
bet ja iekrītu, tad iekrītu.
līdz šim gan ir bijuši gadijumi , ka ja iekrītu nepaveicās - ja iekrīt kāda uz mani - neder.
kā būs tagad ? neiteresē [protams, ka interesē] , bet lai kā būtu ņemšo ko pasaule dos.
rīt. ;)
12 h un tad jau redzes.
|
|
| vēstule |
[04 Jan 2007|02:51pm] |
Gribēju teikt, ka tā visu laiku ir bijis ar mani .. es nekad tā īsti neesmu bijis ne ar vienu kopā. Un tieši tapēc es esmu tāds un ne savādāks. Tapēc šķietami man nevajag ne vienu. Bet kad kādu savajagas man, satrakojos , pielīpu kā muša, kas parasti baisi atbaida.Un ja līdzīgi kāds pielīp pie manis nostrādā pretreakcija - rodas sajūta, kā kāds atņems manu dienu, manu gaisu.
Bet es nekad nedomāju tā īsti par to - līpu kā muša, ja nepatiks,lai sit nost. Jo nemāku būt apreiķinātājs un domātājs, ne šajā lietā. Daru kā jūtu . Teorētiski vajadzētu domā, ja līdz šim ir bijis tā, ka neder.. varbūt man vajag pielāgoties.., bet nē , es negribu zaudēt savu seju .
|
|
|
[04 Jan 2007|11:57pm] |
ir labi.
viss izrunāts un ir tik labi visu izrunāt.
+ .
Kā rādās akreditācijas saņemtas un būs bais labs pasākums.
Jēj.. dievunu to iekšējo sajūtu kas nu atkal ir māni..
A to izstāstīt nemāku . nevajag ar. :P
|
|