|
[20 Nov 2006|12:23am] |
piepildījums, pēc tā viss vairāk dzenās cilvēki, tik tie veidi kā pie tā tikt katram ir savi.
šovakar piepildījumu nejūto, jo diena sākās 18:00 un neko neizdariju, līdz ar to nav jau no kā tam piepildījuma rasties.
Vakar pievakarē gan , tā bij svētlaime.. svētlaime ko radija cilvēki, kam nevajag paskaidrojumus . Paldies jums abiem par to .. tad atkal jau atskārtu kādu prieku rada tieši cilvēks šaj pasaulē, bet ne visi to spēj tieši man.
Es vēroju skaisto princesi alku pēc kā sen aizmirsta.
bet te bums un atpakaļ realitātē, darbs un skarba ikdiena, pamošanās no kā tik laba. Bet prieks jau no tā mazāks nepaliek.
|
|
|
[20 Nov 2006|01:37am] |
nejauši uzgāju kādā ļautiņa dienasgrāmatā [virtuālajā]
Ceļa malā stāvēja nokaltuša koka stumbrs. Naktī tam garām gāja zaglis un nobijās: viņš nodomāja, ka tur stāv policists,kas viņu gaida. Garām gāja iemīlējies jaunietis un viņa sirds priecīgi iepukstējās: viņš domāja, ka tā ir viņa mīļotā. Bērns, kuru nobiedējušas briesmīgas pasakas, sāka raudāt: viņš nodomāja, ka tas ir spoks. Taču visos gadījumos koks bija tikai koks. Mēs redzam pasauli tādu, kādi esam paši.
Tas ir tas, ko gribēju patiekt, bet nekādi nesanāca.
Bet nu es varu iet gulēt .. ar piepildījumu.
|
|
|
[20 Nov 2006|01:07pm] |
nogulēju 11 h un vel nedaudz, no vienas puses baigā izlaidība, no otras puses nespēju piecelties.
Sajūtā tāda, ka nācās izgulēt neizgulēto nedēļas miegu.
|
|
|
[20 Nov 2006|03:14pm] |
| [ |
music |
| |
Scott Matthews |
] |
Kapēc cilvēks [es] vienmēr tās nepatīkāmās lietas cenšas novilkt uz pēdējo brīdi, šā vai tā no tām neaizbēgt, bet tomēr kaut kāds pašapmāns darbojas.
Es noteikti neesmu vienīgais tāds, tādi mēs esam visi.
Bet kas ir tas spēks, kas liek tā darīt . Man laikam bailes , bet muļķīgas bailes no teorētiskiem niekiem.
|
|