|
[30 Jul 2006|07:45am] |
Klusiņām ieslēdzu Malice Mizer [tā ir kāda japāņu gripiņa ]
Ir tak vel burvīgi cilvēki šaj pasaulē. Melni ziliem matiem, melni zilām lūpām, svardziņoš, zeķītēs.. kā no japāņu multenes izkāpusi.
Gribas paildzināt šo sajūtu , lai skan .
pierasti pieraksti
Cilvēks ir slinka un prasīga būten.
Katru labumu, bonus viņš
ar laiku sāk uztvert par normu, par pašsaprotamu lietu.
Tava lelles seja, tā mulsina mani.
Apēd mani ar acīm, ja māki.
Savādāk nekā nebūs.
Miesas kāre ir bezjēdzīga un postoša.
Visi alkst dvēseli.
Miesa ir mirkļa varinats.
Sākumā radot ilūziju, ka tiks iegūts viss,
bet beigās iegrūž mūs bezdibenī.
Tas ir kā sprādziens - booom .
Nu ir tukšums un posts.
Stunda uz priekšu vai atpakaļ.
Divas dažādas pasaules.
ES
*es varētu būt tēvs ar pirkstu taisītam mazulim
*es varētu būt kosmonauts lidojumam uz nekurieni [labi, marsu]
*es varētu mīlēt no narkotikām atkarīgu meiteni
*es varu no zelta ogles izvedot.
ar labu nakti .
8:00
|
|
|
[30 Jul 2006|05:46pm] |
Ik pa laikam iedomājos, kā tie fotosalonu drboņi reaģē uz manu mazo mākslu .
kam pornogrāfija, kam māksla.
bet nekas.
stiepjam tak akal to flesh uz to salončiku
|
|