|
[15 Jul 2006|12:41pm] |
Kapēc domāta sāpe ir tik ļoti aktuāla un sāpīga, bet izstāstīta / uzrakstīta liekas varen muļķīga?
Bijām mēs 9 gadus kopā, mācijāmies , čupojāmies - bijām draugi .[to es ieragu tik tagad]
Bet kaut kāda muļķība mūs atstūma. ES zinu, ka tu paliksi pie sava, es palikšu pie sava, bet nepatīk man šī atsvešinātība, ka tev ir galīgi vienalga.[
http://klab.lv/users/blame/2006/03/22/] Jā, Tev ir vesals pulks ar draugiem , laikam tur tā atšķirība.
Gribas paņemt kādu dzērienu un doties pie Tevis, bet ne ,lai atvainotos vai kaut kā savādāk, bet tik nolīdzināt. . Lai abi ir vainīgi un reizē nevainīgi .
Bet es domāju, Tu nesapratīsi . Mūsu ego stāv pari visam .
Izlaidumā bij tā dīvaini ,cilvēki, kas reiz bija tik tālu no tevis nu ir Tavi draugi, bet es esmu aizmirst..
Reiz Tu teici, ja nu kas, jebkurā dienakts laikā es varu vērsties pie Tevis... bļe.
Ko es te runāju .
Jo vairāk es kļūstu materiāli nodrošinātāks, jo vairāk es saredzu vērtību draugos, kopābūšanai un pasaules baudīšanā.
Ingus, līdz kuram datumam tu būsi Anglijā ? Es varētu iekāpt kādā transporta līdzeklī .. izbraukt caur Londonu, aizbraukt pie Tevis.. kaut kur augusta viducī .
Uz http://www.sziget.hu/festival_english/programs nebraucu, dāžādu iemeslu dēļ.
Visu vasaru šī doma spārnoja, bet nekas.. es noteikti, Tas viss tiks realizēts, tik ar laika nobīdi .
Un jā dzīve ir skaista , bet nekas to neliedz padarīt vel krāšņāku :)
Ir baigi lab :)
kopumā.
|
|