|
[07 Jul 2006|01:01pm] |
Tu sēdi , bet es domāju. Vai šī pasale ir man, vai es esmu šai pasaule. es redzu , tu lasi :) ..
Es tik dziļi esmu iegrimis sevī, ka māku runāt laikam tik ar sevi .. mans stikla būris nu ir vaļā.. kā dzivniekam, kurš dzīvo būri, atverot to, viņs baidās no savas ierastās vides. Viņs ir izrauts no viņa īstās vietas šaj pasaulē un ir ielikts būrī [labprātīgi vai nē, tas ir cits jautājums.]
Ja mēs izlaistu visus dzīviekos no būriem tie aizies bojā, jo tie vairs nemāk dzīvot vidē, kurā tiem būtu jādzīvo.
vai es māku dzīvot pasaulē kurā man ir jādzīvo ? Vai es māku dzīvot tik savā stikla būri. caur kuru visu redz, visu dzird , bet tik novēro .. jo stikla sienas nošķir no pasaules. Tā ir mazāk prieka,prieks ne līdz galam, bet mazāk arī bēdu, bēdas ir pelēkas, nav melnas, prieks ir pelēks, nav balts, viss ir viduvējs , un ne līdz galam..
tu joprojām lasi ..
es nedomāju , tik rakstu ..
bij kāds labs citās no Bela "Būris", noskaņu aceros, bet vārdus ne.
ja nekļūdos palikt būrī ar zelta spārniem, vai bez spārniem, bet ārpus būra. ,
ehh .
maz puka ..
es
|
|