|
[12 Jun 2006|03:41am] |
laukā varens pilnmēness, bet man šodien aparāts mājās palicis, lai gan katru dienu stiepju līdz [gandrīz]
Neko , savācu un gāju bildēt, jā tagad, 3 naktī, bet viņš par spīti man,ar katru sekundi grimst dziļāk aiz bloka mājām. beeee [kapēc es dzīvoju tik nožēlojamā rajonā]
Es centos, bet nekas prātīgs nesanāca.
Tagad ar mierīgu sirdi var iet [pa]gulēt , žēl tik ka jau 7 jāceļas.
|
|
|
[12 Jun 2006|10:25pm] |
vot šitā ir, visu ko nepieraksta, aizmirstu.
Man kaut kā laiks skaitās no Jāņiem. Tagad galvā labi pārcilājās fakti
un lietas, kas bija pirms gada un kas nu ir šodien Te pa rokai parciāju
maku, piezīmes no kādas nakts.
Tas ir ārprāts.
Tu skaties ar tādām acīm.
Blakus Tev viens rīkļu rāvējs.
Man viss krīt no rokām laukā.
Es mulstu un nespēju neskatīties
Tev acīs.
Tu spēlējies ar uguni.
Tas nav godīgi, jo sadegt varu tikai es.
+Es te pa pļavu paložņāju .
|
|