|
[10 May 2006|03:29pm] |
vēstule man .
lielaaku egoistu un patmiili kaa tevi nepaziistu.
|
|
|
[10 May 2006|04:17pm] |
Tev kauns ir ?
Tu atnāci un pateici, ka esmu nekas, tik egoists , patmīlis un pat liekulis.
Tu pateici to , ka tā nevar.Ka nevar tik daudz teikt nē un nolīst alā. Vajag atvērties cilvēkiem , vajag uzziedēt.
Vajag kādam likt smaidīt un kādam liet asaras. . vajag, visu vajag.
Bet ko es.
..
Kapēc ir jādara kaut kas tikai tapēc ka vajag ? Kapēc tu mani aiztiec, kāda Tev gan daļa gar mani .
Tapēc es esmu tik viens, ka tie citi liek kaut ko darīt, kaut ko darīt kā visi . .
Es tev lūdzu palīdzību ?
Nu atkal jau bezjēdzīgi gara saruna par to kas esmu un kam man jābūt.
Dēļ tevis es neaizgāju uz Hokeju.
vai tu kaut ko mainīsi manī, vai atvērsi acis >? hmmzz, tik daudz to ir pūlējušies, tik maz ir tiem sanācis.
Bet tas viss uzkrājas zemapziņā un ar laiku lien laukā,
.[punkt]
P.s bet noteikti tu kaut ko ar šo panāci.
|
|
|
[10 May 2006|11:03pm] |
Mana mamma ļoti, ļoti uztraucas par mani.
Par to, ka strādāju naktīs, par to , ka maz guļu. Par viss kaut ko un neko .
Un katru vakaru mudina iet gulēt, jo rīt tak akal agri jāceļas.
+ veikalos nav ko nopirkt no tām lupatām.
|
|