|
[12 Mar 2006|07:08am] |
Bija tik ļoti savādi sadzirdēt no cita cilvēka paša slēptākās domas un sajūtas. Likās, ka runāju es pats.
jau desmit minūtes sēžu nekustīgs pie monitora, ir tāds bezspēcīgs miers
Es tiešām patiesi bieži jūtos viens, bet kads šodien teica, ka neesmu es viens, vienkārši daži klusē.
kapēc klusēt ?
Mani te lasa tik daudz, tuč varāk par pussimtu [atklātie ] un + vel nezināmie.
kapēc gan lasa ? Ko jūs te ieraugat? Bildes ? Ko jūs tajos kadros redzat ? vai redzat manas domas un sāpes. Viņos visos kaut kas slēpjas, bet to tak nevar ieraudzīt.
nevar ..
vai var ?
Gribas izlīst no sevis laukā , un paskatīties no malas, kā uz citu sevi , kā uz citu citu .
Tu esi lielā tīmeklī, es esmu lielā tīmeklī, ar tevi te nau nekādās daļas, bet tik sapinies viens.
es sevi spēju tik ļoti emocijonāli ietekmēt,emocijas sprāgst.
Tam nav vārdu varas, tām nav dzirdēt.
Pietiks te smieties par pasaules [savas] bēdām, jo pamatojuma tam nav., ir tikai aizspiests deguns un spiedoša galva.
|
|
|
[12 Mar 2006|04:35pm] |
Ta nu ir sajūta, ka tu skaties uz bildi un gribi sajūsmā spiegt.
Un tā ir paša bilde , prātā var sajukt, ka es Tev saku !
|
|
|
[12 Mar 2006|05:56pm] |
ņēmos,. ņēmos , ķimerējos ap to savu jaunu super web un dinkš pa galvu saprāts un doma, kam man viss tik sarežģīts..
kam man to garlacīgo sadaļu un citu zvēru , petiks ar smuku foto blog..
Tā nu tagad metu visu pie malas un roku sev atbilstošu izpildijumu.
|
|