|
[04 Dec 2005|05:13pm] |
ui, ..
Man nervi švaki
Reizēs , kā ši , kad gulēts ir maz.. vēl , jo trākāk..
Katrs sīkums kaitina desmitkārtīgi ..
Gribas bļaut [to arī daru ] ..māja tukša.. varu atļauties.
Bet bļaju uz monitora pusi .. runājot caur modernajām sakaru ierīcēm.Bet vaiīgie jau nedzird.. jo dusmas vārdos [uzrakstītos] nemāk ieraudzīt.
Šādās dienās, man labāk iet ar līkumu .
Dīvaini bij vakar dzirdēt to, ka kāds mācās būt viens un pastāvīgs. Doties kaut kur viens un neatkarīgs.
Jo man šķiet, ka tas ir tik viegli un vienkārši.
Tik grūti tak ir atrast , kādu - ar ko ,..
bet citiem pretējas problēmas..
Ja rīts sākas 15:30 , tad diena aiziet nebūtībā.
Gribas man B&W..
|
|
|
[04 Dec 2005|11:33pm] |
Kam gan ir domāts tā muļķīgā Tv kaste un mīkstais dīvāns ?
nejūtu ne grama atpūtas.
aizsēdējos , jau atkal ..
Gulēt, grama salda miega.
|
|
|
[04 Dec 2005|11:40pm] |
Skatoties uz Tavu piemīlīgo bildi , radās apjausma, kapēc es esmu tād un ne savādāks.
Kapēc ir tā un ne savādāk..
es zinu, ko es gribu , tik nezinu ceļu uz to .
Es zinu, ko es vēlos sasniegt, bet to nevar vārdos uzrakstīt.
To varu sajus tikai es..
Un kad es to sajutīšu , es zināšu , kam man tas ir izdevies.
Es jūtu sajūtas smaržu , bet tā aicina izjust arī garšu.
Var paiet pus dzīve , līdz es tikšu līdz tam, bet ...
Arlabunakti .
|
|