|
[25 Nov 2005|02:52pm] |
Ir jāapstājas laikus
Pamosties naktī ap vieniem .
Drebēt zem trijām segām...
nokrist uz līdzenas vietas..
neredzēt neko - gaismas pilnā telpā..
būt tik bezspēdzīgam kā nekad..
Manām smadzenēm vairs nav spēka.
Mana pārpūle mani var sabeigt..
Ir jāapstājas laikus..
Pat šajā murgainajā stāvoklī es biju teicis, nekādu ķīmiju es negribu ..
Bet 4 bolderjāņi palīdzēja aizmigt no jauna.. trīcot un drebot zem trijām segām..
es jau esmu kļuvis tik apmāts, ar savu cīnīšanos un skriešanu , lai panāktu kaut ko , jo redz man nekad nav gana.
Man vienmēr liekas, ka esmu nekas, un ka man vēl ir daudz un daudz jāpadara lai būtu kaut kas.
Ar pareizā brenda drēbēm, ar sasniegumiem dzīvē, jo nekad, nekad es nēsmu gribējis būt zemāks par zāli .
Es vairs nepamanu to kas ir, bet tikai to kā nav ./ ..
es nepiekūstu , mana apziņa ir kustībā, bet ķermenis, mans ķermenis parāda, ka vajag robežas.
Vajag cīnīties, bet vajag arī uzkrāt spēkus..
uhh. .
|
|
|
[25 Nov 2005|04:33pm] |
Sakopoju spēkus un tomēr izlēmu aizbraukt.
Jo gribu pārliecināties, kā ir dzīvē. Vai nedzīvojam mēs atkal ilūzijās.
Un ir aizdomas, ka viņa varētu dot spēku .
+ Astro'n'out.
|
|