|
[10 Oct 2005|06:51pm] |
Ir baigi .
no kalna lejā.
Ir pamatīgs apnikums un tukšums sevī.
Visam šķietami ir pazudusi jēga.Viss sķiet tik bezjēdzīgi un nerada ne kādas emocijas.
Jūtos , ka sakaltusi maize., kā sažuvusi brūna ozola lapa vai kā pelēks vienmuļs akmens ceļa malā.
Ir grūti kaut kam koncentrēties..
Nav slikti, nav labi .ir pa vidu .
Kā nospiesta pauze video klipā.. kā palicis pussolī.. kā mierīgā dīķī stāvošs ūdens. .
Es esu ticis soli uz priekšu sevi, ..savā pasaulē, bet nu ie iestājis stop posms
Bet , .. laiks ir apstājies man , pasaule tak griežas uz priekšu ..
Būs labi, es tam ticu , tik mirkļa vājums, tik akmens kurpē.. gan jau :)
smaidu . .. tomēr iepriecināja kaut kas .. nezin kas :D
Matemātika un Angļu valoda mani gaida.
Jāmācas šovakar cītīgi.
|
|