Nu diezgan baisi paliek... | February 24th, 2005 - 10:31 am |
---|
Es īsti nezinu, kas notiek ar tautu mūsu rajonā, kas notiek ar manu Saulīti, kas notiek ar maniem draugiem, kas notiek ar mani pašu ... Visiem tik ļoti patīk kašķēties, vienam otru apdirst un apvainot, ka nekam citam pat laika neatliek, vai tas nav burvīgi? Man šķiet, ka tiešām: laiks ir pienācis pazust no šī rajona, un Rīgas vispār... Un tā es arī taču darīšu! Nu bet a ko ta? Jaunie kadri rajonā nodzerās, atkurījās zāli un tad skraida ar plikām pakaļām un gāžas sniegā... nu jā, extreme, tjipa, COOOL! Galīgi garām... Tālāk, Viena tante teica, otra tante arī teica - un tu jau esi maniaks, bandīc un vispār nekam nevajadzīgs, tas ka no mušas var uzpūst septiņus ziloņus, ir taisnība! Vienk besī jau ārā! Un kur tad mana Saulīte...? Viņa arī, slikc garīgais katru dienu(nu es pirms laiciņa nebiju labāks), bojā man un citiem garīgo, lecās uz citiem... Nespēj ieraudzīt savu vainu, u.t.t. Viss iet sviestā! Visu laiku, gandrīz visiem, es esmu tas ļaunais! Bet ko tad es daru?!? Es pats nezinu, it kā jau strādāju, pa vakariem satieku Saulīti un nevienam neko pāri nedaru! Laikam muļķis esmu...
|