Man klavieres liekas kaut kā īpašāk. Un vairāk sanācis būt ģitārstadijā, jo vienmēr pagadās kaut kādas attiecības ar cilvēkiem, kas spēlē (vai uzskata, ka spēlē) ģitāru, un daudzi ar to kaut kā ļoti zīmējas. Ar klavierēm neviens īpaši spīdēt necenšas, tāpēc klavieru spēlēšana sanāk tāda kā sirsnīgāka. Vīrietis pie klavierēm ir tāds.. ņamm :)

Starp citu, es šodien spēlēju vienu skaņdarbu no Klaidermana repertuāra, tiešām simpātisks skaņdarbs, tā ka nemaz neviebies te par Klaidermanu. Un manai mammai viņš patīk.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

mhm, noteikti, ka daudzām mammām viņš patīk :P

(par Tevi, kas spēlē viņa skaņdarbus, noteikti neviebjos ;) )

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tev par godu tagad Keiko Matsui uzliku:) klavieres!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Paldies :D
Man par godu :P

(Reply to this) (Parent) (Thread)

killerbeib :P

(Reply to this) (Parent)

Jā, bet man arī pret viņu nav iebildumu, un pa retam var foniņā uzlikt.
Paklausies pati.
Skaņdarbs jau nemaz nav viņa, bet Paul de Senneville.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

/..atviegloti noteica piii :P

(Reply to this) (Parent)