| nav. |
[11 May 2008|08:06pm] |
| [ |
mood |
| |
no mood. |
] |
| [ |
music |
| |
no music. |
] |
Pat vecās dziesmās vairs nav laimīgu atmiņu.
Atmiņas ir.
Bet vai tagad viss vienkārši liekas savādāk.
Pārāk savādāk.
Liekas, ka dziesmas saprot un negrib būt tādas. Tās mainās.
Visi jau mainās.
Visi aiziet,
bet daži neatnāk.
|
|
| izdēst. Kā? |
[10 May 2008|12:58pm] |
| [ |
mood |
| |
nesaprotams. |
] |
| [ |
music |
| |
klusums. |
] |
Kā var izdzēst tā vienkārārši nospiest, bez emocijām. Kā var?
Tas ka vairs nav nenozīmē, ka nav vajadzīgs.
Izdzēsāt atmiņas.
ar vienu klikšķi.
|
|
| ļāļ. |
[05 May 2008|02:49am] |
|
Kapēc gan dzīve nevarētu būt vienkārša?
|
|
| bļurr. |
[05 May 2008|01:12am] |
| [ |
mood |
| |
nostaļģisks. |
] |
| [ |
music |
| |
lr1 |
] |
Es dzīvoju pagātnē.
Ik dienas, ik naktis.
Es zaudēju rītdienas ar katru sekundi.
Es dzīvoju pagātnē.
Vienīgā.
Ar veciem vasaru vakariem
un vecām sarunām.
Laikam vienīgai tie tā trūkst,
jo laikam vienīgā tā tos gaidīju.
Ak kungs kā laiks skrien.
Kaut apstātos uz mirkli tas.
Es dīzvoju pagātnē
ar dienu vairāk un vairāk.
Es lūstu no smaguma
un sašķīstu simts gabalos.
Uz ielas pēcc desmit gadiem kad tiksimies,
domāsim kas bija un kas būs.
|
|
|
[23 Apr 2008|11:30pm] |
|
Ir tāds šķidrums, kas tek no acīm.
Jā, un pārāk bieži man to ir nācies redzēt un just.
|
|
|
[23 Apr 2008|11:28pm] |
|
man sāp.
Un zini, es jūtos kā atstāta viena lielā un tukšā pasaulē.
|
|
|
[23 Apr 2008|11:19pm] |
|
Tu sper ar vārdiem. Un zini, vārdi sāp vairāk kā sitiens pa seju.
|
|
| - |
[23 Apr 2008|10:49pm] |
|
tu man izdūri vēl lielāku caurumu sirdī, ne kā tas bija pirms tam.
|
|
|
[23 Apr 2008|08:21pm] |
| [ |
mood |
| |
raudošs. |
] |
| [ |
music |
| |
swh *pārāk priecīgs gabals |
] |
Kad aiziet un aizcērt durvis, tad kas sāk brukt.
Vai tu gribi palikt aiz durvīm un nejust, kad izjūk?
Vai arī tu gribi atvērt un centies salabot?
Es esmu aiz durvīm un lēni grimstu.
Pudele pie kājām
Un saujā laba deva asperīna.
Es lūdzos tevi, ver durvis vaļā
Jo atvērt no ārpuses tās man nav ļauts.
|
|
| Saus aukstums ledus rokās. |
[22 Apr 2008|10:55pm] |
| [ |
mood |
| |
peldošs. |
] |
| [ |
music |
| |
swh. |
] |
"Mēs pārtiekam viens no otra
Un nevis no pārtikas precēm,
Un gaaisma no tavām acīm
Ir spožāka nekā no svecēm"
Laiks bija auksts, bet tas nebija galvenais.
Siltums nāca no iekšpuses.
|
|
| krr. |
[21 Apr 2008|10:35pm] |
| [ |
mood |
| |
bladākš. |
] |
| [ |
music |
| |
klaviatūras trokšņi. |
] |
Pat paliek žēl, ka es spēju būt tik riebīga.
|
|
| atbesīta. |
[21 Apr 2008|09:22pm] |
| [ |
mood |
| |
dejojoš. |
] |
| [ |
music |
| |
swh - lala. |
] |
Atgriezos mājās ap plkst. 20:36. Mēģis dejās. Ievilkās, protams, jo skolotāja "iesēdās" korķī uz jūrmalas šosejas.
Un tā nodejojāmas un ilgi nogaidijām mikriņu, jo autiņu nenāca. Likās, ka es nomiršu. Viss ko es vēlējos bija duša ar labi daudz tekoša remdena ūdens.
To arī veiksmīgi ieguvu.
Tagad no karstās tējas sakarsusi.
Veiksmīga diena.
Besis un jā.
haha.
|
|
|
[20 Apr 2008|03:26am] |
| [ |
mood |
| |
akā. |
] |
| [ |
music |
| |
Pilsētā kurā piedzimst vējš. |
] |
Svītra.
Līnija.
Elpa.
Asaras.
Sņuksti.
Ciešanas.
Nožēla un nepateiktie vārdi.
Rokā stiepās gultas malas,
bet nav.
Tā vairs nav.
Ir tikai sega un pūkainas atmiņas.
Spilven kari un nebeidzamas sarunas.
Šņuksti.
Sarunas.
Asas ieeplas.
Tā - šī nakts.
|
|
|
[20 Apr 2008|02:45am] |
| [ |
mood |
| |
... |
] |
| [ |
music |
| |
LMK. |
] |
Es nezinu kapēc, bet es jūtos sumji.
Patiesi saot es tā jūtos diezgan bieži. Pat sāk likties, ka tā nebūtu mana dzīve ja es enjustos skumji.
It kā jau viss ir kārtībā, nē nu nav nekas kārtībā. Nē, ir nav.
Ir.
Nav.
es nezinu.
Kāpēc es vienmēr skumtu pat tad, kad nav jāskumst?
Varbūt vienkārši virs manas dzīves ir tāds pelēks mākonīts, kurš visu laiku līst
un neapstāj.
Ir nav ir.
Ir|Nav
es nezinu.
Tiešām liekas, ka dzīve bez skumjām man vairs nav iedomājama.
|
|
| TTT. |
[20 Apr 2008|01:34am] |
| [ |
mood |
| |
agresīvs. |
] |
| [ |
music |
| |
Lmk. |
] |
gr.
fizika, ķīmija, matemātika.
Nē!
|
|
| . |
[17 Apr 2008|11:02pm] |
| [ |
mood |
| |
sapņains. |
] |
| [ |
music |
| |
SWH miera mūzika |
] |
Pagriez galvu,
Meridiāns vēro.
Aizsedz ar roku muti,
Lai klusums runā mūsu vietā.
Vējš nes putekļus pār mums,
Un pleci sadeg elles liesmās.
Putekļu mākoņi pie jūras krastiem
Un blāvi oranžās debesis.
Roka iespiežas rokā
un neremdināms miers pārņem.
Acu kontakts.
Smaids.
Auļo padebeši kā zirgi,
Oranžās debess kūp.
Kad vējš sāk stiprāk pūst,
Rokas ciešāk kļaujās.
Mēs stāvam jūras malā,
kad ūdens ar zemi kūp.
Virmo gaiss.
Smaida acis.
Zem šiem liegajiem zariem
drīz nāks un mūs paņems naktis.
|
|
|
[16 Apr 2008|11:02pm] |
| [ |
music |
| |
Damnien Rice - The blowers daughter |
] |
"Did I say that I loathe you?
Did I say that I want to
Leave it all behind?"
|
|
|
[15 Apr 2008|10:04pm] |
| [ |
mood |
| |
bez piedevām. |
] |
| [ |
music |
| |
alise db |
] |
man patīk atšķirt atmiņas,
aizšķirt tumšās lapas,
un izlikties laimīgai.
Kaut laime šķiet vairs nenāks.
|
|
|
[15 Apr 2008|09:42pm] |
| [ |
mood |
| |
tukš |
] |
| [ |
music |
| |
alise |
] |
Panesās doma noslīkt paīros.
Ierakties. Nu, paslēpties.
Varbūt starp rindiņām un neredzamām tintēm.
Ārā tumš kā peklē.
Tā it kā gaisma nodzēsta.
Slīkstam paīros kopā.
Slīkstam bezcerībā.
Man bail mirt pa īstam, tāpēc slīkt papīros ir pašlaik aktuālākā alternatīva.
|
|
|
[15 Apr 2008|07:44pm] |
| [ |
mood |
| |
ilgojošs. |
] |
| [ |
music |
| |
Damien Rice - The blower`s daughter |
] |
Kad neatliek nekas, kā skatītes pa logu.
Gaidīt krītošās lietus lāses.
Domāt un skumt.
Trījstūris.
Sēta.
Kaķpēdas.
Dubļi.
Kliedzoša sāpe.
Asaras.
Nespēks.
Tās grauzoši, grauzošās atmiņas.
Visiem.
Mums visiem.
Atmiņas.
Trūkst.
Ne tev ne man ar ko parunāt.
Nav vairs, kas saprot.
Kam izstāstīt,
Kas uzmundrinās.
Mūs nesparatīs un jau nesaprot.
Mēs kavējamies atmiņās.
Mēs salūstam savās asarās.
Vienīgi meklēto cenšamies sameklēt viens otrā,
Bet izrādās, ka meklējam pilnīgi ko citu.
Nekas nav mainījies.
Lietus vēl nelīst.
Bet mākoņus nestum prom.
Mums lietus patīk.
Mēs to saprotam un tas mūs.
Iespējams mēs tagad sēžam un domājam.
Bezcerīgi ilgojamies.
Izmisumā plūkājam matus.
Asaras tek straumēm,
ķermenis raustās.
Elpa trīc.
Apskauti ceļi.
Ilgas.
Sāpe.
Nerimdināma sāpe.
Runas ar tukšumu.
Un ilgas.
Lūgums.
Lūgums neaizmirst un sagaidīt.
Un ja ne to,
tad vismaz lietu no debesīm
un caurspīdīgas atmiņas.
Tā, lai nolīst
un isper visus gružus un akmeņus no grants.
Lai aizsper tos tālu.
Lai izmazgā pasaulīgo melnumu.
rejas, klaigas, necieņu.
Tīru, tīru, tīru.
Izmagā lūdzu to tīru.
Jo mums te vēl ir jādzīvo,
jo lai tev pievienotos pie zvaigznēm vēl par gļēvu esam.
|
|