Ieva.'s Journal -- Day [entries|friends|calendar]
Ieva.

[ userinfo | livejournal userinfo ]
[ calendar | livejournal calendar ]

Domas. [25 May 2008|04:59pm]
[ mood | smokošs ]
[ music | Placebo - follow the cops back home ]

Mierīgs miers vai pohujisms, tagad to ir grūti pateitk. Pleilistē skan vecu vecās, kādu pusgadu neklausītās dziesmas. Dzīve rit. Nu jā rit jau.
Kāds atnāk, kāds aiziet. Jūtos kā SIMu spēlītē, kad laiks tiek tīts uz priekšu, bet tu pats esi lēns un vēro visu, kas apkārt notiek.
Man ir pārcelšanas darbs matemātikā. Pirmo reizi tas man ir un arī pirmo reiz man ir nospļauties par to. Smieklīgi.
Man tuvojās dzimšanas diena, pirmo un vienīgo reizi paliks 17 gadi un arī par to man ir nospļauties. Es to negaidu. Man to nevajag.
Es biju kapos. Smuki tur izskatās, pat ļoti. Nolikām ceriņus. Iestādījām eglīti.
Es sēžu. Es domāju. Es krītu un ceļos. Es skienu un eju.
Pašlaik man trūkst gaisa. Gan vispārīgi gan metaforās. Iezagās prātā doma - vai nu es nomiršu no gaisa trūkuma organismā vai kā savādāk. Vienalga, pat
tas mani neuztrauc. Es rakstīšanu visu laiku pārtraucu ieejot Youtubē un meklējot Placebo - follow the cops back home live ierakstus. Maijs, kā ne kā. Pavasarīga nostaļģija un taureņi vēderā. Karstie vasaras vakari. Zibeņi. Logi. Eksāmens. Ūdens pudelē. Un laimes meklējumi ceriņzaros. Pat paspēju aizsapņoties. Smieklīgi.
Es tagad cenšos kaut ko izdomāt. Bet ko var padomāt, ja tu nevari ne ieelpot, ne izelpot caur degunu. Kad gaiss nepiekļūst smadzenēm. Kad tu pārstāj eksistēt. Kad lēni mirsti.
Suicidāli un gari.
Tās manas šī brīža domas, kas vēlējās tapt uzrakstītas.

post comment

[25 May 2008|05:23pm]
[ mood | smokoš. ]
[ music | suņa vaidas. ]

Ūdens, man vajag ūdeni. Es vēlos ieet dušā un neiziet no turienes ārā. Kņada, troksnis. Nav klusuma un tu nedzirdi, kas notiek apkārt.
Jā. Pavisam smieklīgi. Es šodien runājos ar tēti. Es runāju ar tēti, bet likās it kā es runātu ar kaut kādu strādnieku.
Es plūstu domās. Nē. Man ir garīga un garaa trauma. Manuprāt, jau ir tā, ka cilvēki sajūk prātā, ja viņi nearvienu nerunā. Labi, tie trīs - čau, adjē, arlabvakar, jau neskaitās.
Es nojūgšos savās domās. Runājot tikai ar sevi un sēdot četrās sienās. Ai, pavisam aizmirsu, gaisa jau man arī nav.
es smoku. Tas mani nesatrauc. Labi, meloju, mazliet jau satrauc. Es naktī gandrīz nosmaku, to es atceros. Es glēju un nebija gaisa, ko eplot. Knapi piespiedu sevi piecelties. Nebūtu tā, nebūtu šodienas. Man jau sāp acis, kaut gan veros tikai uz tastatūru. Es pat neesmu ilgi šeit, pie datora. Labi, ja kāda stunda.
Sagribējās, jā, ja mans sunīts nebūtu klibs, tad varbūt varētu iziet ārā, kur pastaigāties. Nē, protams, es jau varu iet viena, bet vienai kaut kā tizli. - Tu ej viens un takal jau mirsti no savām domām. Bet ja tu ej ar sunīti, tad vismaz ir rūpe - suns.
Ko es te murgoju.
Es ārstēju hroniskās iesnas ar šņaucamo tabaku. Es smoku ik minūti ar vieb vairāk. Man zvana? Jā, ausīs zvana.
Es nespēju padomāt, kad galva plīst pušu no sāpēm. Man trūkst gaisa. Organismā. Smadzenēs. Gaisa man trūkst gaisa.
Es, mirstu, sirds dauzās. Nē, nē, nē, nē.
(!).

post comment

No title. [25 May 2008|06:41pm]
Es neatceros cik ilgi es sēdēju ārā. Bet likās pat ļoti. Garlaicības mākta es paņēmu kladi, kurā ierakstīju divus teikumus.
Tad mēģināju saulē aizmigt. Pavisam izbesīta es sāku spēlēt spēlītes mobilajā.
Un tad vilkos iekšā. Šīs brīvās dienas, ārprāts. Es iedomājos, rīt skola. - aha. Likās, ka man gads būtu brīvs, ne divas dienas. It kā es gadu te sēdētu.
Alogerija?
Nē.
Realitāte.
post comment

navigation
[ viewing | May 25th, 2008 ]
[ go | previous day|next day ]