Kitty McOutrage [entries|archive|friends|userinfo]
Kitty McOutrage

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

mēs tiešām dzīvojam ļoti stulbā laikā [13. Maijs 2025|19:39]


Link3 raksta|ir doma

[13. Maijs 2025|17:59]
:)
Linkir doma

[13. Maijs 2025|14:27]
Linkir doma

[12. Maijs 2025|22:37]
Latvijas Sabiedriskā medija galvenā redaktore Anita Brauna, atbildot uz jautājumu par to kā viņa tiek galā, nesaņemot lielas sabiedrības simpātijas, piem, tviterī neesot par viņu runāts pozitīvi: "..platformā X, nu, tas ir agresīvais mazākums, kas uztur šos naratīvus. Tas ir pētījumos pierādīts. Ingai Spriņģei bija pirms gadiem jau pētījums, kur viņa izpētīja kādā veidā tviterī tobrīd notiek reakcijas uz kaut kādiem, nu nezinu, notikumiem, procesiem, kā tās operācijas tiek veidotas."

Ok, tviterī mēdz būt visādi ļoti nepatīkami dīvaiņi, bet ne jau visi, kas apšauba Braunas atbilstību amatam ir no viņu pulka, ir arī leģitīma kritika.

Kas attiecas uz Spriņģes pētījumu - Brauna saka, ka tas veikts pirms gadiem. Atradu pētījumu no 2020, kas veikts par Somijas parlamenta sieviešu zākāšanu soctīklos. Un tad ir viens pirms gada, kurš nav gluži pētījums, bet drīzāk izvērsts analītisks raksts par 100 anonīmajiem labējiem radikāļiem Latvijas tviterī (no kuriem daļa nav anonīmi). Droši vien Brauna domāja otro. Tur demonstrēts kā atsevišķi cilvēki izsakās diezgan nejauki, lai neteiktu vairāk un vienā gadījumā arī izplata īpaši pretīgus melus - tas nav pareizi, pilnīgi piekrītu. Tai pat laikā tur arī parādās cilvēki, kuri ne izplata melus, ne arī lamājas, bet ir pievilkti klāt, jo viņu domas nesakrīt ar autores domām, viņai acīmredzami ir pašai savi motīvi. Lai nu kā, mani šis raksts nepārliecināja kā pierādījums, ka tie, kas kritizē Braunas atbilstību amatam noteikti nāk no agresīvo radikāļu bariņa, bet visi citi ir apmierināti.
Link1 raksta|ir doma

"sex work is work" [12. Maijs 2025|08:50]
"In late February 2024, three Chinese women were murdered in Vienna. They were working independently from a small apartment—a discreet, anonymous studio with no red lights, no signage, nothing to indicate what happened inside. It was exactly the kind of work setting that, back in our mapping projects, we had identified as the safest option in the sex industry: no alcohol, no smoking, no bouncers. Women managing their own appointments, their own space, their own rules.

Their killer was a 27-year-old Afghan asylum seeker. He had never been to the studio before. There was no advertising, no visible reason for him to find it—yet he sought it out and specifically targeted the women inside. Of the four women present, three were stabbed to death—dozens of times each. One woman survived by locking herself in a room. In court, the perpetrator claimed to have been bewitched by a woman he met en route in Serbia, and cited religious delusions and hallucinations. He was sent to a psychiatric hospital.

This was, of course, not the first murder, or the first act of extreme violence, against women in prostitution in Austria. There have been others, some equally brutal. But this one pierced the narrative we had spent years defending. If something like this could happen in the very setting we had long identified as the safest, what did that say about the entire framework our advocacy had been built on?

And what did the new generation of advocates in my former organization say about it?

The response—from them and from the broader sex work advocacy network in Austria—was robotic. The same lines about destigmatization, visibility, and labor rights were rolled out, as if this hadn’t been a targeted massacre of women in one of the few environments we had deemed relatively safe. There was no re-evaluation. No one admitted we might have been mistaken about the “autonomy, protection, and community” that this work setting was supposed to offer—where three women had just been slaughtered. No discomfort, either, with the idea that violence might not be incidental to the sex industry, but inherent to it.

The gap between that brutal reality and the sanitized ideology they were promoting had become impossible to bridge. Why keep pretending this industry can be made safe? That women can somehow not be exploited? That migrant women, of all people, could ever find true autonomy in a system designed—by its very nature—to degrade and violate them? But how do you challenge any of it when you’ve already sacrificed conceptual clarity to dogmatic relativism?

In recent years, the language of sex work advocacy has drifted further and further from the actual lives of women. Feminist concerns about male violence were reframed as moral panic. The overwhelming fact that most people in prostitution are women, often migrants, was constantly undercut by qualifiers: but men sell sex too, not all clients are men, queer and trans people are also part of this. Which is all technically true. But allowing marginal cases to reshape the entire analytical framework is reckless. The strategy is clear: dissolve the category of woman to avoid naming male violence and confronting prostitution as a patriarchal system of exploitation. Political clarity is replaced with complexity—and feminism is expected to include everyone, or be called exclusionary and violent.

The more expansive the definition of woman became, the more invisible actual women were—especially poor, migrant women. We stopped saying “men are violent toward women in prostitution,” and started saying “sex workers face violence.” Even naming the perpetrator became controversial. Feminists began apologizing for ever having centered women. Every reference to women now had to include “and queers.” And when race entered the frame, the focus began to widen: migrant women became the entry point for expanding the category, adding identities, layering experiences, until the term itself no longer fit. “Migrant women” became “marginalized communities.” Eventually, prostitution was no longer about sexual violence. It was another feminized labor sector, like cleaning, care work, or tourism.

My former organisation has since gone full asterisk, dutifully adding it to every word that might otherwise be understood to mean women. The feminist colleagues I had learned from are mostly gone. The intergenerational handover failed, as it often does when it requires slaying the symbolic mother. Our once-feminist organisations have become unrecognisable. They’ve been queered—in both form and content. Analysis has been replaced by slogans; politically grounded solidarity by performative allyship. The fierce feminists gave way to punk-styled activists, queered-up NGOs, and a new era of LGBT organisations eager to adopt the sex work agenda as their own. “Sex work is work” became a political posture—a subversive, edgy allegiance to the underdog, performed for visibility and approval."



https://faikaelnagashi.substack.com/p/what-i-want-to-say-about-sex-work?triedRedirect=true
Linkir doma

[11. Maijs 2025|17:05]


Ja kāds ir samulsis, tad es varu precīzi pateikt, kas viņš ir: čuvaks, kuram pie acīm ir uzvilktas līnijas.
Linkir doma

[11. Maijs 2025|12:16]
BBC turpina savu garīgo kontūziju. Vakar intervija ar meiteni, kura beidzot saņēmusi drosmi runāt publiski - tā pati, kurai futbola asociācija neļāva vairs spēlēt vairākos mačos, jo viņa pajautāja vai bārdainais vīrietis sieviešu komandā ir vīrietis.

Ko BBC viņai prasa? Atkal to pašu, vai viņai nav žēl nabaga vīriešu. Laikam tas, ka sievietei ir jāizdabā visādām maldīgām idejām vienkārši tiek pieņemts kā defaults. Nu ok, tev neļāva spēlēt, jo tu vienkārši norādīji uz patiesību, bet vai tiešām tev vajadzēja to darīt? Tev taču vajadzēja vai nu pārprogrammēt savas smadzenes, tajās ieinstalējot kvīru teoriju + intersekcionalitāti, kā rezultātā bārdainais kļūst par visapspiestāko un neaizsargātāko sievieti vai arī vismaz paklusēt vai vienkārši darīt kā tām meitenēm, kuras aizgāja no komandas pašas. Pasaulē taču nav nekā svarīgāka par aizvainota vīrieša jūtām.
Link1 raksta|ir doma

[10. Maijs 2025|23:29]
Kopš kopā ar bērnu skatāmies titānus, man ir kāds ar ko dalīties priekā par to, cik badass ir Levi Ackerman.

https://www.youtube.com/watch?v=CeLvx_1FBdk
Linkir doma

[9. Maijs 2025|14:57]
'masturbation is necrophilia if you're dead inside'
Linkir doma

[8. Maijs 2025|12:37]
Dzirdēju šodien definīciju "cilvēki ir mašīnas, kas pretojas nāvei"

Nu nē. Cilvēki nav mašīnas, mašīnas ir mašīnas. Ja agrākos gadsimtos bija pārliecība, ka cilvēks darbojas tāpat kā pulksteņa mehānisms un vēlāk, ka smadzenes ir kā kompis etc, tās ir tikai analoģijas, kas varbūt palīdz aprakstīt kaut ko, bet nav pats fenomens, ko tās apraksta.

Un cilvēks kā organisms pretojas nāvei, tā ir taisnība, bet reizē arī nāve jau tajā ir iekšā, ir zināms, ka tas mirs un tam ir jāmirst, lai varētu nomainīties paaudzes, tas ir svarīgi. Tā varētu būt kā pretošanās priekšlaicīgai nāvei, bet ne nāvei vispār.
Link3 raksta|ir doma

[7. Maijs 2025|09:26]
Saistībā ar to, ka sieviešu sporta kategorijai UK tagad ir atjaunota tā aizsardzība, kas tai bija jau sākotnēji paredzēta likumā, pēdējās dienās par to daudz tiek runāts un šai sakarā es vēlos parunāt par BBC tā saukto neitralitāti.

Pirmie, ko BBC uzaicina uz interviju saistībā ar šo notikumu ir vīrieši. Divas intervijas, kurās viņiem tiek prasīts kā viņi tagad jūtas un viņi saka, ka ir bēdīgi, jo nevarēs vairs spēlēt sieviešu komandā etc. Žurnālists lieto visāda veida kvīru teorijas žargonu, sievietes sauc par cis-sievietēm un tādā garā.

Tad tomēr uzaicina arī divas sievietes - abas bijušās olimpietes. Viņas runā par to kā fokuss sportā pēdējo desmitgadi nav bijis uz sievietēm viņu pašu kategorijā un viņu tiesībām, bet gan vīriešiem, kuri tajā vēlas atrasties. Un ko dara BBC žurnālists - sāk viņām prasīt kā viņas domā, kā tagad jūtās šie vīrieši?

Un tas ir trends, kas pilnībā caurstrāvo šo debati, vīriešiem visu laiku tiek jautājs kā viņi jūtas, bet es vēl neesmu redzējusi nevienu reizi, kad kāds no lielajiem medijiem būtu pajautājis to sievietei. Protams, var jau būt, ka kaut kad kādreiz tas tomēr ir noticis, bet katrā gadījumā ne BBC ēterā kopš šis jautājums ir aktualizēts.

Un te man ir 2 versijas un man nepatīk neviena no tām.

1.
Viņi uzskata, ka sievietes tiešām ir mazāk cilvēcīgas nekā vīrieši. Viņām jūtas varbūt ir, bet tās ir pavisam rudimentāras un nevar tikt klasificētas kā tādas. Vai arī varbūt sievietes ir vienkārši npc, kuru algoritmam ir jābūt vienmēr dot priekšroku un domāt par citiem ikvienā situācijā un, ja viņas tā nedara, tad tas ir kaut kāds sistēmas gļuks, kuru var mēģināt labot viņas kauninot, pareizi izglītojot un noliekot pie vietas.

2.
Viņi uzskata sievietes par cilvēkiem, bet sekundāriem. Viņām ir jūtas, jā, bet tām vienkārši nav nekādas nozīmes.
Link1 raksta|ir doma

ASV [7. Maijs 2025|08:14]
Sieviete devās prom no sieviešu sportam veltīta pasākuma

Linkir doma

[3. Maijs 2025|10:36]
Vairāk kā 2000 feministu akadēmiķu paraksta vēstuli pret Augstākās tiesas spriedumu.

No vēstules:

Feminism teaches us that our body does not determine our destiny, and nor should legislation, policies, or society's expectations.

When the Supreme Court ‘clarifies’ (cf. Supreme Court, 2025, pg. 76) what a woman ‘is’ they enforce the idea that all women need to conform to a singular, racialised and ableist model of femininity.

For centuries, women have fought for the right to do, wear and be what they want to be. It is essentialist and patriarchal to assert that body, genes, chromosomes and reproductive capacity make women (or men)

Es centīšos īsi. Definīcija woman=human female nav normatīva, tā nesaka pilnīgi neko par to, kas sievietei būtu jādara. Izdomāt, ka, lai aizbēgtu no tādiem uzskatiem kā 'sievietei ir obligāti jādzemdē', mums ir jānoliedz, ka sieviete vispār ir bioloģiska būtne, ir absurds.

Tas, ka vīriešu un sieviešu ķermeņus veido gēni, hromosomas un spēja reproducēties nav patriarhāts, tā ir bioloģija ffs.

Vienīgais, ko šī vēstule demonstrē ir tas, cik dziļā ideoloģiskajā muklājā grimst intersekcionālais feminisms un tas tiešām nav pelnījis būt ņemams par pilnu pat ne uz vienu sekundi. Visi tie doktora grādi parakstos nav pilnīgi nekā vērti.

https://docs.google.com/document/u/0/d/1UZmaZ4QCXU-b-NcBManyo9-AIZtQlxLDWpTP09goaiY/mobilebasic?pli=1
Link4 raksta|ir doma

[27. Apr 2025|16:51]


Man nekas tāds nekad nebija ienācis prātā. Lai gan bērnībā skatoties pasaku ir pilnīgi normāli neiedomāties par šādiem risinājumiem, bet tomēr... Atceros, ka džinam bija daži nosacījumi, ko viņš nevar izdarīt - nevar likt iemīlēties, nevar nogalināt, nevar atdzīvināt mirušos. Varbūt 'nevar atcelt monarhiju un nabadzību' arī būtu kļuvuši par nosacījumiem.
Linkir doma

lieciet mieru poļiem [27. Apr 2025|14:04]
Poļi tiek minēti kā slikts piemērs, bet īsti nav skaidrs kāpēc. LBC radiostacijā žurnālists James O'Brian izteica savu neapmierinātību ar to, ka valdība tomēr laida klajā informāciju par noziedznieku nacionalitātēm. (Tas ir saprotams, jo vairāk datu cilvēkiem var tikai kaitēt.) Un viņš vairākas reizes vaicāja vai tas tagad nozīmē, ka viņam kaut kā citādi būtu jāizturas pret poļiem. Kāpēc poļiem? Nevienā no tabulām per capita poļi augšgalā vispār nav redzami - ne kā visbiežāk arestētie, ne kā tie, kas pastiprināti veic zādzības vai pastrādā vardarbīgus un seksuālus noziegumus. Poļi ir svarīgi tieši ar to, ka neskatoties, ka viņu UK ir ievērojami vairāk (ap 700 000) kā, piemēram, albāņu (ap 68 000), alžīriešu (ap 30 000) vai marokāņu (ap 25 000), likumu viņi pārkāpj krietni retāk un tas liecina par kultūras atšķirībām. Un, ja runa ir par izturēšanos, tad nē, mums nebūt nevajag tagad kaut kā izturēties, bet gan valdībai šos datus vajadzētu ņemt vērā, plānojot imigrācijas politiku. Tad tas pats bija BBC4, ziņās arī minēja poļus top 3, varbūt pārteicās, bet nez vai.
Linkir doma

[27. Apr 2025|12:09]
Link1 raksta|ir doma

[26. Apr 2025|15:31]
Populārākais vārds pēdējās pāris nedēļās politiskajā telpā ir "clarity"

We need clarity
More clarity
More than that
Keep going
Still not enough clarity
Getting there
Clarity still needed
Nope, not clear enough, we can’t act

That's unfair. We've always been crystal clear on the need for more clarity

We welcome the clarity that we’ve long called for, now we need clarity on what it means for us

We need a clarity-o-meter to measure quantities of clarity.

THAT IS NOT THE CLARITY WE MEANT! We wanted the other clarity!

Is it now so well & truly clarified that it's invisible to the naked eye?
Link1 raksta|ir doma

[25. Apr 2025|19:50]
lol, šis gan forši, feisbukam un apple sods

https://www.youtube.com/watch?v=tfkhc69hhyw
Linkir doma

[25. Apr 2025|10:08]
ļoti labs raksts

https://faikaelnagashi.substack.com/p/it-was-never-about-the-butch-lesbians?triedRedirect=true
Linkir doma

svarīgas mācības no liberālajām feministēm [25. Apr 2025|10:04]
1. Vienīgā lieta, kam tevi kā sievieti vispār ir jāuztrauc, ir iespēja iznīcināt nevēlamu grūtniecību. Tas ir daudz svarīgāk par visu citu, arī svarīgāk par atbalstu grūtniecēm un pat svarīgāk par to, ka tikai sievietes var būt grūtnieces. Un tas padara grūtniecību pilnīgi brīvprātīgu, tas ir tikai tavs lēmums, pilnīgi un galīgi, tāpēc arī neceri un negaidi, ka kāds tev palīdzēs. Lai veicas.

2. Sievietēm likumā eksistēt nevajag. Pilnīgi pietiek, ja viņas tajā ir definētas kā sabiedrības stereotipu kopums (kā tas ir Stambulas konvencijā), tam, ka mēs esam reāli eksistējošas, bioloģiskas būtnes ar specifiskām vajadzībām, īstenībā nav nekādas nozīmes. Tas, ka UK vairākas desmitgades juridiski centās izdzēst sieviešu eksistenci likumā, līdz beidzot sievietes pašas pēc savas iniciatīvas veltīja tam savu laiku, enerģiju un līdzekļus, lai izdarītu to, ko valdībai vajadzēja jau sen, proti, precizēt, ka dzimums reāli pastāv dabā, nevis ir tikai kā ideja - ir pilnīgs neprāts, ko viņas iedomājas. Šis skandalozais lēmums, ka tagad ir specificēts, ka sievietes pastāv arī juridiski likumā, ir aizskāris daudzu jūtas. Un tas nav labi, ja kādu aizskar vai apbēdina sieviešu eksistence likumā, tad no tās ir jāatsakās.

3. Tev nepienākas privātums. Ja tu nejūties ērti un labi pārģērbjoties vai nokārtojot savas dabiskās vajadzības kopā ar svešu pretējā dzimuma pārstāvi, tad tas nozīmē, ka ar tevi kaut kas nav kārtībā: ej strādā ar sevi un izglītojies.

4. Ja tu nevari sportā uzvarēt vīrieti, tad tas vienkārši nozīmē, ka tu esi vāja un tev ir vairāk jātrenējas. Ja tev kaut kas nepatīk, tad tas ir tāpēc, ka tu vienkārši nemāki zaudēt. Un beidz čīkstēt, jo sieviešu sports tāpat nevienu neinteresē.
Link3 raksta|ir doma

navigation
[ viewing | 280 entries back ]
[ go | earlier/later ]