Mazliet par Mērijas Heringtones grāmatu "Feminism against progress"

Tur tiek runāts par diva vieda feminisma ievirzēm, 'feminism of care' un 'feminism of freedom'. Sākotnējie feminisma mēģinājumi bija tieši no care puses - uzskats, ka tas, ko sieviete dara mājās, viņas ieguldījums ģimenē ir līdzvērtīgs tam, ko dara vīrietis. Tas, protams, nav izdevies, sieviete, kura neatrodas darba tirgū, bet kuras primārā darbība un rūpes ir saistītas ar mājsaimniecību un ģimeni no valsts skatījuma nedara neko. Arī aprūpētājs kā darbs ir ar zemu prestižu un zemu atalgojumu. Tas nav izdevies daļēji tāpēc, ko lielāku popularitāti guva otras ievirzes skatījums - ka sievietei vajag atstāt mājas un doties darba tirgū tāpat kā vīrietim un viss tas, ko rūpju feminisms uzskata par ļoti svarīgu, šeit tiek saskatīts drīzāk kā šķērslis. Piemēram, rūpju feminisma kontekstā aborts ir attaisnojams tikai ļoti retos gadījumos, brīvības feminisma kontekstā aborts ir attaisnojams vienmēr, jo grūtniecība var tikt skatīta kā sievietes brīvības ierobežojums un tāpēc arī reizēm auglis sievietes ķermenī tiek salīdzināts ar parazītu etc. Rūpju feminisms man šķiet ļoti jēgpilns, bet ne visiem piemērots un ne visi ar to būs mierā, protams, savukārt brīvības feminisms man šķiet kaut kādā ziņā dabu noliedzošs un arī nežēlīgs.