| pļaukas |
[17. Aug 2026|16:06] |
es te kkad cēli rakstīju, ka nekad mūžā neesmu iesitusi pļauku. un tajā brīdī, kad es to rakstīju, es tiešām tā arī domāju. bet atmiņa mēdz izrādīties selektīva: labi, ka ir tāda lieta kā epasti, kuri gadu garumā ir rakstīti tuviem cilvēkiem un tā nu es tos vienvakar palasot atklāju posmu no savas dzīves par kuru biju pilnībā aizmirsusi:
savos agrīnajos 20s vienu vasaru, kad pirmo reizi uz pāris mēnešiem atbraucu uz UK, ar draudzeni gāju nedēļas nogalēs uz klubiem, lai izārdītos pie mūzikas, tas arī bija viss, ko no tiem klubiem atceros. lasot atklājās, ka ir bijis neviens vien gadījums, kad kāds ir sācis no aizmugures vai sāniem līst virsū un palaist rokas un tad es esmu situsi pļaukas ļoti dāsni - kas tagad man nudien atausa atmiņā, ka - oh shit, tā tas tiešām bija. iespējams, ka biju to aizmirsusi tāpēc, ka man nevienam sitiena mērķim prātā nav sejas vaibstu, tie ir tikai kkādi random svešinieki blāvā apgaismojumā, nekas vairāk par ēnām.
ta kā - jā, teksts par nevienu pļauku: neapzināti meli. patiesībā tas ir nenoteikts skaits pļauku kkādiem anonīmiķiem. |
|
|
