|
1. Jul 2026|19:36 |
pludmalē ir viens jūras izskalots bluķis. tas, atkarībā no paisuma vai bēguma, atrodas te tuvāk, te tālāk pie nepātraukti kustīgās un šņākojošās ūdens malas. uz bluķa var uz brīdi apsēsties, kad ir iets relatīvi liels gabals gar krastu pa akmeņiem un pretvējā. kad kāds cits jau bluķi ir aizņēmis, tas ir legit - kas pirmais brauc, tas pirmais maļ (patālāk ir arī pilns ar tukšiem soliņiem, bet tie nav ne uz pusi tik forši kā bluķis). taču reizēm tur sež vīrietis ar savu krēslu - tieši blakus bluķim. viņam bluķi nevajag, lai apsēstos, viņam ir krēsls, bet kaut kāda iemesla pēc viņam uz sava krēsla ir jāsēž tieši blakus bluķim. un tad attiecīgi neviens cits bluķi nelieto, jo būtu diezgan nepatīkamki iet un apsēsties tieši blakus svešiniekam teju tukšā liedagā. vai viņš, līdzīgi kā tā kundze no twin peaks, sarunājas ar bluķi? viņas bluķis gan bija ievērojami mazāks, bet varbūt lielākam ko teikt ir vēl jo daudz vairāk.
upd. es tikko sapratu, ka patiesībā reti kurš negrib sarunāties ar bluķi, tāpēc tas tieši tā arī izpaužas, ka atrasties uz jūras skaisti noslīpēta stumbra gabala ir patīkamāk nekā uz industriāla soliņa (ja vien tev nav reālas problēmas ar muguru, tad tas varētu sarunu apgrūtināt) |
|