|
30. Apr 2026|18:03 |
Libdemi ir pārkāpuši cilvēktiesības, atsakot parlamenta kandidātam viņa kristīgās ticības dēļ.
https://www.independent.co.uk/news/uk/politics/lib-dems-christian-candidate-human-rights-luke-taylor-b2964890.html
Man te rodas daži jautājumi. Ticības brīvība - jā, protams, bet, ja libdemi nolemtu, ka viņi vēlas būtu tieši ateistu partija, vai viņiem demokrātiskā sabiedrībā drīkstētu būt iespēja atteikt ticīgajiem? (Kristietība nav oficiāla valsts reliģija un reliģija ir nošķirta no valsts pārvaldes) Vai arī - ja kāda partija vēlas būt eksluzīvi kristiešu partija - vai viņi drīkstētu atteikt musulmaņiem un ateistiem?
Ticības brīvība it kā apliecina, ka visas reliģijas ir vienlīdz tolerējamas, bet tā gluži nav. Ir reliģijas, kuras pieprasa cilvēku upurēšanu utml - bet nē, uzreiz tiks sacīts, ka tas neskaitās, runa ir par modernajām reliģijām un tās senās jau vispār ir kulti, nevis reliģijas. Tomēr lielā mērā tas, ko mēs uzskatām par mūsu kultūrai pieņemamu, ir nevis tehnoloģiskā progresa vai populācijas pieauguma rezultāts, bet gan tieši specifisku reliģiju veidots - un progress lielā mērā ir bijis šo reliģiju blakussefekts. [es zinu, ka Ctulhu iebilst :D]
Citām reliģijām ir citi uzskati un tam ir sekas sabiedrībā. Vienlīdzīga tolerance pret visām reliģijām ir absurda ideja, mums ir ļoti uzmanīgi jāizvēlas, kuras būs tās, kuras mēs tolerēsim. |
|