|
15. Mar 2026|16:50 |
|
Vakar tieši rakstīju par Gachiakuta un šodien viss piebiris ar to kā tās autore Kei Urana runā par fanu dusmu lēkmēm, kad viņu idejas netiek apstiprinātas. Paskatījos, kas tad konkrēti ir noticis - runa ir atsevišķu daļu ļoti emocionāliem cilvēkiem, kam ir savi priekšstati un ir ļoti svarīgi, lai tie tiktu piepildīti. Viņi autorei atkal un atkal prasīja vai viņa ir non-binary un ar vienu, diviem vai trīs "nē" nepietiek. Kā arī - viens no tēliem (Tamsy) ir viņu fantāzijā transtēls, bet autore atbildēja, ka tā nav un attiecīgai indivīdu grupai sākās histērija. Domāju, ka var ar samērā lielu pārliecību teikt, ka te runa ir par Rietumu faniem, kas ir pazaudējuši sajēgu, kondensējot smadzenes identitātes politikas metaversā. Man būtu grūti tam noticēt, ja vien pirms kāda pusgada or so nebūtu noticis līdzīgs fenomens, kad vienas citas mangas fanu segments bija izfantazējuši, ka diviem tēliem obligāti beigās ir jāizrādās gejiem (lai gan visas indikācijas bija tikai viņu galvās, bet ne sižetā), taču pēdējā nodaļa neapstiprināja viņu cerības un tad bija skatāmas video kompilācijas, kur jaunas meitenes histēriski raud par to, ka šie tēli tomēr nav geji. Man diezgan neizprotams sentiments. |
|