| I know it's just dopamine. But it feels so real to me. |
6. Mar 2026|21:49 |
angliskais nosaukums šai vietai man ir 'latvian diary place'. i think tonight i've witnessed the darkest interaction in this latvian diary place.
let's fight dark with anti-dark.
šodien devos mājās un kā izgāju uz ielas, sāka līt. lija arvien stiprāk, stiprāk un stiprāk, man bija melns lietussargs, ko izvilku un ar podziņu izšāvu - izšaujas tas ļoti labi, mazliet problemātiski ir to pēc tam iebīdīt atpakaļ, vienk ar rokām to nevaru, man vajag vienu lietussarga galu atstutēt pret kādu virsmu, lai to spētu paveikt. vienreiz mēģināju to pret savu saules pinumu - slikta doma.
lai nu kā, devos tālāk pa tekošajām ielām un gaidīju krustojumā, kad iedegsies zaļā gaisma. tas varētu būt diezgan nožēlojams mirklis, bet man austiņās skanēja vakar atklātais dopamīna remix un es rokā sev virs galvas griezu lietussargu uz vienu un otru pusi un visas tekošās lāses sinhronos līkločos tērcītēm leca pa labi un pa kreisi, mašīnu straumes plūda un zibināja zem uzblīdušajām, pelēkajām debesīm, kur mākoņu slāņi slinki, bet neapturami drūzmējās kā cilvēki lielā, piepildītā zālē, kad tie lēnām mēģina tuvoties izejai, es nevarēju palikt mierā un mazliet šūpojos, jo pilnīgi viss dejoja, katrs telpas punkts un leņķis no inertas pelēcības transformējās slapji muzikālā kustībā un man uz mirkli gribējās, lai tas nekad nebeigtos. |
|