|
17. Dec 2025|22:45 |
|
Šorīt pamodos padsmit min pirms modinātāja, bet tad atkal iemigu un pirms tas nozvanīja, paspēju nosapņot, ka gāju gar ielas malu, kur kreisajā pusē bija milzīgs šķūnis ar ļoti lielām durvīm, vairākus metrus augstām. Es zināju, ka tajā šķūnī daudzi jau sen grib iekļūt, bet nevar, jo vajag kaut kādas atļaujas. Tad pēkšņi ielu šķērsoja viens militārists un devās taisnā ceļā uz šķūni, ar pārdabisku spēku viņš tā druvis norāva nost. Un tad viņš sāka nest laukā lietas no šķūņa lielā ātrumā - kaudzes ar automātiem un raķetēm un visāda veida munīciju, vilka laukā un visu krāmēja turpat ielas malā, bet tad viss sāka sprāgt un es pieplaku pie zemes. Paskatījos debesīs un man pāri pārlidoja vesels kāsis ar cilvēkiem, kurus bija aizsviedis sprādziena vilnis. Tā tas turpinājās, es gulēju uz asfalta un tad secināju, ka visu redzu, bet bilde nekustas - es nevaru nomainīt pozīciju, lai gan attēls ir skaidrs. Un tad es sāku prātot vai tā ir nāve - jo es jau būtībā nezinu, kāda nāve ir, varbūt tieši tāda - skaidrs attēls, bet tu esi nekustīgs un mēms. |
|