|
4. Nov 2025|17:44 |
Skatos tālāk animāciju pie kuras esmu jau izraudājusi teju visu dvēseli, tur pie beigām ir tāds teksts: "what i do know is that maybe 'loving someone' means embracing their past and future too, not just loving what you can see of them now."
Tas atgādina slaveno "...for better, for worse, for richer, for poorer, in sickness and in health, to love and to cherish, till death do us part." Un tajā ir kaut kas pārdabiski spēcīgs, to nevar noliegt. Reizē nevar noliegt arī to, ka dzīve ir neprognozējama un cilvēki ir labākajā gadījumā vāji, nelaimīgi un krituši un sliktākajā ļauni, bet dažreiz beigas vienkārši pienāk un ir pilnīgs tukšums. Pagātni var pieņemt, jo 1) tā ir zināma 2) tā ir aiz muguras. Kā var pieņemt nākotni? Nākotni var skatīt tikai caur tagadni.
bezgala skaista mūzika
https://www.youtube.com/watch?v=wp9x7sJE4QA |
|