| ne par mani |
29. Jun 2025|10:30 |
tātad, cilvēks dzīvo un, kā jau tas dzīvojot notiek, pieredz visu ko, un atsevišķa pieredze ir nepatīkama un atsevišķa atkal ir brīnišķīga, notiek viss kaut kas, tu pārsvarā vēl audz un mācies.
Un tad kāds ‘gudrinieks’ (tavs biol. radītājs) pasaka, ka nu nah, jo tu todien viņaprāt izskatījies stulbs un bēdīgs, nu nah tev vispār vajadzēja piedzimt, tevi neviens negribēja. Negribēts cilvēks. It kā tu nekad savā mūžā nebūtu neko labu piedzīvojis, it kā nekas nebūtu nekad tevi iepriecinājis, it kā nebūtu iedomājams, ka tavā dzīvē varētu kaut mirklīgi zaigot jebkas tāds kā dēļ būtu vērts cīnīties – nē, viņš ir [savās iedomās] noskenējis katru tavu ķermeņa šūnu un tad secinājis, ka tu esi neglābjams, truls un pazudis līdz tādai pakāpei, ka visa tava eksistence ir bezvērtīga. Un noformējis to savās smadzenēs kā līdzjūtību. |
|