Nesen vienu nakti klausījos mūziku yt un nejauši atradu brīnumjauku dziesmu, kura bija tur ielikta jau pirms vairākiem gadiem, bet tai bija tikai kādi 20 likes. Es ieliku 21. un, kamēr klausījos to otro reizi, tai parādījās 22. Atšķirībā no populārām lietām, kur cipari ir lieli un mainās nepārtraukti, šis šķita kaut kas teju vai īpašs - ka kaut kur pasaulē tieši tajā brīdī kāds arī klausījās tieši to pašu, šo apburošo nepopulāro dziesmu, varbūt arī nakts melnumā tāpat kā es, bet varbūt tur bija pavisam cita laika zona, varbūt tas bija kāds cilvēks ar kuru es runāju vienā valodā vai kāds, kuru es nespētu saprast, bet tobrīd mūs pāri laiktelpai vienoja tīksmināšanās par šo nomaļo mūziku.

Man tas, ko tikko uzrakstīju atsauca atmiņā viena cibiņa ierakstu, kurš jau sen dzīvo manā galvā rent free.

"Nav jau tā, ka runcis alka mirkt šampūnainā bļodā, bet tomēr nesmirdēt pēc reņģēm tam tīka. Mērcēdams ķepas, viņš sapņoja par kosmonautiku un prātoja, vai ārpus šīs pasaules, kaut kur tālu prom, kādā ziepjainā krāterī uz svešas planētas, mirka tāds pats nelāgi smirdošs lops un luncināja kaut ko līdzīgu astei. Un ja tas mirka - vai domāja to pašu?"