| |
[16. Okt 2026|09:44] |
pirms dažām dienām vienā live stream kāds cilvēks (publikas iedvesmots) ļoti novirzījās no tēmas un aizsākās runa par 'manliness' un viņš minēja, ka tā, vairāk par visu citu, viņaprāt, ir paškontrole. man tas neizkrita no prāta un tad vēlāk citur saskāros ar šo citātu:
'labāk būt savaldīgam briesmonim nekā labi audzinātam gļēvulim'. cilvēks, kuram piemīt agresija, spēks, konkurētspēja etc, bet apzināti izvēlas būt savaldīgs, demonstrē savu spēju būt morālai personai, savukārt pasīvs nekaitīgums, kas izriet no vājuma vai bailēm, nedemonstrē neko morālu. vārdu sakot, tikumība nav tas pats, kas vienkārši nespēja nodarīt kaitējumu.
kāds, kurš nav spējīgs nodarīt kaitējumu, ir nevis ētisks, bet ierobežots un līdz ar to ierobežotas būs arī viņa spējas aizsargāt citus un pastāvēt par sevi. un tad cilvēks var kļūt aizvainojuma pilns. |
|
|
| |
[16. Okt 2026|19:31] |
|
lasot vienu cibas strīdu iedomajos par to kā cilvēki sakārto savas prioritātes - kas mums katram ir svarīgākais un attiecīgi kā mēs asāk reaģējam uz vienām lietām un mazāk asāk uz kādām citām. es labprāt pieietu jautājumiem ar rotaļīgu ziņkāri, bet ir lietas par kurām man tas īsti nesanāk un ar kurām varbūt tā arī nemaz nevajag darīt, nezinu. bet nu viens ir skaidrs - nez vai jebkad kāds oponents ir ticis pārliecināts ar atkārtoti pielietotu apsaukāšanas metodi. tas vairāk der tikai emociju izlikšanai un domu biedru atrašanai, bet nekam citam. emocijas gribas izlikt, protams, arī man un uz brīdi pat kļūst labāk. bet vienīgais, kas notiek oponenta pusē - tikai nostiprinās pārliecība par to, ka viņam bija taisnība, un, jo kvēlāk un brutālāk emocijas ir izliktas - jo vairāk pastiprinās sajūta, ka pretējais skatpunkts tātad nāk no tādas vietas un es ar to nevēlos nekā kopīga. |
|
|