| |
[17. Aug 2026|09:30] |
Progresīvo partijas biedrs Ričards Alans Miezītis: "Tikmēr aborti ir cilvēktiesības, gar kurām vīriešiem nav darīšanas."
Ļoti gļēva pozīcija. Bērnu rada divi cilvēki, attiecīgi abiem ir jābūt darīšanai. Sievetes ieguldījums šeit būs lielāks - tas nesalīdzināmi vairāk prasīs no viņas ķermeņa, tieši tāpēc viņai vajag atbalstu, tam nav jābūt tikai viņas lēmumam vien, nav viss jāuzkrauj uz viņas pleciem.
Es nezinu kā lai to pasaka, lai nebūtu spalvas pa gaisu, bet, mīļās sievietes, ja jums vīrietis šķiet tik nejēdzīgs, ka jūs jau tagad zināt, ka nekādā gadījumā nevēlēsities ar viņu saistīt savu dzīvi un, pasarg Dievs, viņa bērnu - neguliet ar tādu vīrieti, jums ir tāda iespēja. Lai kā mēs arī izliktos, seksam un grūtniecībai joprojām ir savstarpējs sakars. |
|
|
| pļaukas |
[17. Aug 2026|16:06] |
es te kkad cēli rakstīju, ka nekad mūžā neesmu iesitusi pļauku. un tajā brīdī, kad es to rakstīju, es tiešām tā arī domāju. bet atmiņa mēdz izrādīties selektīva: labi, ka ir tāda lieta kā epasti, kuri gadu garumā ir rakstīti tuviem cilvēkiem un tā nu es tos vienvakar palasot atklāju posmu no savas dzīves par kuru biju pilnībā aizmirsusi:
savos agrīnajos 20s vienu vasaru, kad pirmo reizi uz pāris mēnešiem atbraucu uz UK, ar draudzeni gāju nedēļas nogalēs uz klubiem, lai izārdītos pie mūzikas, tas arī bija viss, ko no tiem klubiem atceros. lasot atklājās, ka ir bijis neviens vien gadījums, kad kāds ir sācis no aizmugures vai sāniem līst virsū un palaist rokas un tad es esmu situsi pļaukas ļoti dāsni - kas tagad man nudien atausa atmiņā, ka - oh shit, tā tas tiešām bija. iespējams, ka biju to aizmirsusi tāpēc, ka man nevienam sitiena mērķim prātā nav sejas vaibstu, tie ir tikai kkādi random svešinieki blāvā apgaismojumā, nekas vairāk par ēnām.
ta kā - jā, teksts par nevienu pļauku: neapzināti meli. patiesībā tas ir nenoteikts skaits pļauku kkādiem anonīmiķiem. |
|
|
| |
[17. Aug 2026|17:28] |
|
skatoties animes vai lasot mangas var redzēt katra mākslinieka rokrakstu - visas cilvēku sejas ir kaut kādā ziņā līdzīgas, it kā tie visi būtu radinieki, tāpat kā viena cilvēka rakstīti vārdi kursīvā. lai iegūtu pēc iespējas objektīvāku pasaules atainojumu, mangu vajadzētu kopā radīt vienam masīvam collab, kur katru cilvēku zīmētu atsevišķs mākslinieks un tikai tad, ja stāstā parādās radinieki - tos visus drīkstētu zīmēt viens cilvēks, bet arī ne obligāti, jo reizēm radinieku līdzību var pamanīt tikai specifiskos rakursos un grimasēs. |
|
|
| |
[17. Aug 2026|22:35] |
|
nesaprotu zem cik liela un smaga akmens ir jādzīvo, lai tev liktos, ka sieviešu vīrišķības un vīriešu sievišķības atzīšana ir šobrīd lielākā sabiedrības problēma - laikā, kad sievietes būšana sievišķīgai tiek traktēta kā patriarhāta uzspiesto manipulāciju vājums (savukārt sievišķīgs vīrietis ir sabiedrības važu atbrīvots 'īstais es') un vīrišķība definēta kā toksiska (bet vīrišķīga sieviete - savu patieso potenciālu realizētāja). visu cieņu Jungam, tam bija savs laiks un vieta un tam joprojām ir savs laiks un vieta, bet teikt, ka šī ir lielākā problēma tagad, kad tieši tradicionālā vīrišķība un sievišķība tiek pie katras izdevības kaunināta un apsmieta - delusional af. |
|
|